19.gs. oficiāli nodefinētajai acs percepcijas spējai, kas ļauj uztvert atsevišķu attēlu sēriju kā kustību, ja tos kustina noteiktā ātrumā, pietiek ar 16 kadriem sekundē, kas sākumā arī ir mēmā kino pamatā, bet līdz ar skaņas kino nonākam pie klasiskajiem 24, lai gan patiesībā nu jau tie ir 25 kadri sekundē – ātrums ar kādu bildītes nomaina viena otru diskos ierakstītājās filmās.
Rīgas Kino muzejā nule kā atklāta izstāde „Kustības fenomens jeb Kā piedzima kino”, kas iepazīstina ar izgudrojumiem, kas tuvināja kinematogrāfa dzimšanu, tiem, kas tapuši vēl pirms 1895.gada, kad notika pirmais publiskais kino seanss.
Senās Ķīnas burvju laternas, kas savu un maģisko darbu veica jau Omāra Haijama dzīves laikā – tiek uzskatīts, ka šis 11.gs. poēts vienā no saviem darbiem aprakstījis kādu no šīm brīnumlietiņām. Arī izstādes centrālā daļa ir veltīta Maģiskajai laternai, tiesa gan ne pašai senākajai, bet tai, kas ar mākslīgo apgaismojumu – sveci, ne vairs saules gaismu vien, tika no jauna „izgudrota” un izmantota 17.gs.
Iespēju robežās izzinājis savas spējas un tās pierādījis, matemātiski aprēķinājis, cilvēks ķērās pie jaunu rotaļlietu radīšanas. Taumatrops, fenikistiskops, zootrops, praksinoskops, tikai dažas no šīm „rotaļlietiņām”.
Izstādē aplūkojami 17., 18. un 19.gs. izgudrojumi, kas ir daļa no Šveicē dzīvojošā mākslas vēsturnieka un restauratora Ulda Mākuļa privātkolekcijas un nav nekādi mūsdienu pakaļdarinājumi vai variācijas par tēmu, bet gan oriģināli eksponāti, kas iegādāti Itālijā, Šveicē, Lielbritānijā, Spānijā un citur.
Izstāde, kā tas nereti gadās, veidota arī kādas nozīmīgas jubilejas sakarā, nākamajā – 2008.gadā aprit 130 gadi kopš parīzietis Emīls Reno patentēja optisko rotaļlietu praksinoskopu (1878.g.) un 120 gadi, kopš izgudroja nākošo būtisko objektu ceļā uz kinematogrāfa dzimšanu – optisko teātri.
Izstāde Kino muzejā apskatāma līdz nākamā gada maija beigām.
