"Trauslais izaicinājums" Baltajā zālē
Mazliet neticami, ka kopš kādreiz ekstravagantākā Rīgas mākslinieka, vienlaikus dendija un autsaidera Kārļa Padega dzimšanas pagājis vesels gadsimts. Viņš nodzīvoja tikai nedaudz vairāk nekā 28 gadus, bet paša radītās leģendas arī pēckara – padomju – gados neļāva Kārli Padegu aizmirst. 1930. gadu Rīgas vidē mākslinieks bija kā savrups izņēmums, bet jau pirms laba laika pārtapis vienā no tās krāšņākajiem tēliem.
Kārli Padegu var raksturot kā izaicinošu modernistu un vēlīnu romantiķi, kura darbos atrodams gan ekspresionisma kliedziens, gan jaunās lietišķības rūpīgums, gan vēlīnas jūgendstila vai viņa laikam tuvākās Art Deco iezīmes. Tam līdzās – sirreālismam vai postmodernismam piedienīgas ironiskas rotaļas un pat popartam raksturīga masu kultūras elementu apgūšana. Savos zīmējumos un gleznās Padegs palika pārliecināts figurālists. Laikabiedriem viņa izteikti personīgā, subjektīvā māksla, kas balstīta uz krasiem pretstatiem un nereāla skaistuma meklējumiem, dažkārt šķita priekšlaicīgi novecojusi. Tiem, kas viņu iepazina 1980. gados, Padegs šķita pārsteidzoši laikmetīgs.
Kārļa Padega 100 gadu atceres izstāde „Trauslais izaicinājums" ir iespēja vēlreiz pārliecināties par viņa kā krīzes laika mākslinieka – izsmalcināta zīmētāja un paradoksāla domātāja – mūsdienīgumu šodienas pasaulē. Atkal sastopoties ar labākajiem Padega darbiem – labi zināmajiem, sen neredzētiem vai pat nekad neizstādītiem – varēsim sev atbildēt, vai starpkaru Rīgu šokējošā māksla un gados jaunā pilsētnieka sastrēdzinātās sajūtas joprojām spēj pārsteigt, mulsināt un uzrunāt.
Kārļa Padega simtajā dzimšanas dienā grāmatu apgāds „Neputns" izdevis apjomīgu Jāņa Kalnača monogrāfiju „Rīgas dendijs un autsaiders", kas apkopo rūpīgā pētniecības darbā savāktos materiālus par leģendām apvītā mākslinieka dzīvi un darbiem.
"Padegs un pilsoniskā madāma" Mazajā zālē
Tajos Kārļa Padega darbos, ko gadu gaitā iepazinuši viņa mākslas cienītāji, nav vietas pilsoniskās sabiedrības gaumei glaimojošiem sižetiem vai akadēmiskam kanonam, tomēr, sagaidot mākslinieka simtgadi, ir vērts atskatīties uz viņa studiju gadiem Latvijas Mākslas akadēmijā. Ciktāl Padegs pakļāvās akadēmiskās programmas grožiem vai kur savukārt ļāva vaļu savam brīvajam garam un personības radošajiem uzplaiksnījumiem, atklāj laikā no 1928. līdz 1934. gadam tapušie studiju laika darbi.
Izstādes pamatā ir pārsteidzošs atradums: aptuveni 30 Kārļa Padega zīmējumi – portretu un figūru skices, kas līdz 1970. gadu beigām bija glabājušies kāda Rīgas dzīvokļa virtuves skapī līdzās kartupeļu grozam. Līdztekus šiem mācību uzdevumiem ir skatāmi akadēmijas periodā tapušie „brīvie" zīmējumi, kas īpaši satrieca viņa kolēģes studentes, kā arī kādreiz izaicinošais, no vairuma Vilhelma Purvīša vadītās Dabasskatu meistardarbnīcas audzēkņu darbiem krasi atšķirīgais diplomdarbs „Doks" (1934).
Darba laiks:
Katru dienu 11.00–17.00, kase 11.00–16.45
Piektdienās 11.00–20.00, kase 11.00–19.45
Otrdienās slēgts
Biļešu cenas:
Izstāde tikai Baltajā zālē:
Pieaugušie: LVL 2,50 (2,00)*
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): LVL 4,00
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 10 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Izstāde Baltajā un Mazajā zālē:
Pieaugušie: LVL 3,00 (2,50)
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)
Foto: Kārlis Padegs. Slepkavība. 1929. Papīrs, tuša, guaša. Privātkolekcija. Publicitātes foto
