Evelīna Deičmane (1978) mākslas izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā 2007.gadā un ir pabeigusi Berlīnes Mākslas universitātes Vizuālās komunikācijas nodaļu un Eksperimentālo mediju nodaļu (2004; 2007-2009).
Multimediālās mākslinieces Evelīnas Deičmanes starptautiskā karjera apstiprināta piedaloties nozīmīgās izstādēs – 15. Sidnejas starptautiskā biennāle (2006), 2. Maskavas Biennāle (2007), Eiropas Laikmetiskās Mākslas biennāle „Manifesta 7"(2008), 12. Starptautiskā Kairas biennāle (2010). Viņa pārstāvēja Latviju 53. Starptautiskajā Venēcijas Biennālē multimediālajā projektā „Pārejošās bēdas"(2009) . Evelīna Deičmane ir vairāku prestižu starptautisko radošu stipendiju ieguvēja - DAAD stipendija Berlīnē (2011). Mākslinieces personālizstādes notikušas vairākās galerijās Vācijā un Čehijā, Rīgā- „Lielais nemiers" izstāžu telpā kim?.
Māksliniece dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā.
Pazīstama kā izkopta un smalka stila fotogrāfe, Evelīna Deičmane ir vērienīga video un skaņas projektu autore.
Rīgas Galerijā aplūkojamā Evelīnas Deičmanes personālizstāde „Melnās pasakas" demonstrē viņas spējas balansēt uz realitātes un absurda robežas, stāvoklī starp miegu un pamošanos, kad baisais un komiskais ir saplūduši.
Radot šo fotogrāfiju sēriju ar nozīmīgu franču mākslinieku Theo Mercier, Evelīna apstiprina savu eksperimentētājas slavu un panāk vizuāli efektīgus, iluzorus tēlus, izmantojot dažādus interesantus tehniskos paņēmienus un trikus.
„Pasakās bieži vien tiek stāstīts par tumšiem mežiem, kuros dzīvojot brīnumainas radības. Un tikai dažiem izdodas tos satikt apmaldoties.
Darbs sastāv no fotogrāfiju sērijas, kuras pamatā ir pasakas par cilvēka izturēšanos, kuru izraisa brīnumi un mistērijas vai slepenas norises, kas var notikt tikai privātā, personiskajā telpā un kuras nevar izskaidrot jebkurš. Šajos stāstos cilvēks pārvēršas par dzīvnieku un apkārtne – par mežu. Fotogrāfijās redzamas hibrīdās būtnes šajā mistiskajā norisē. Telpas ir meži, kur mums atklājas noslēpumu būtība. Mežs, kuru veido mēbeles, paklājs un zeme, krēsli un celmi, radio un zari. Liela balerīna lido putnu mākonī un ķeizars mirst viens pats savas istabas tumsā...
Cilvēks ir dzīvnieks un viņa dabiskais stāvoklis ir intimitāte," izstādes ieceri komentē Evelīna Deičmane.
Māksliniece savos darbos izmanto jauktas tehnikas, eksperimentē ar skaņu un vizuālajiem elementiem. Viņas konceptuālā pieeja ietver eksistenciālas noskaņas un cilvēka pieredzi, radot vidi, kur skumjas saskaras ar laimi, bet dramatiskumu kliedē humors.
Izstādes kuratore - Inese Riņķe.
Foto no sērijas "Pasakas par cilvēku izturēšanos". Foto (c) Evelīna Deičmane
