Komentējot Raivja Dzintara (VL) viedokli par filmu Kolka Cool un kino finansējuma sadalījumu vēlos norādīt, ka būtu tikai apsveicami, ja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vadītājs Raivis Dzintars nāktu klajā ar kino vidē sen apspriestu iniciatīvu - nacionālais pasūtījums. Proti, atsevišķu papildus budžetu un konkursu ar attiecīgiem noteikumiem, kuros skaidri tiktu nodefinēts, kāda tipa filma valstij nepieciešama - ģimenes, vēsturiski patriotiska vai kāda cita. Savukārt tādas filmas kā Kolka Cool (rež. Juris Poškus), Seržanta Lapiņa atgriešanās (rež. Gatis Šmits) u.c. uzskatāmas par autorkino un pēc būtības nevar tikt interpretētas kā idioloģiskas mediju formas. Ja ierēdniecība, it īpaši partejiska, sāktu noteikt kāda tipa kultūras pienesums būtu vajadzīgs mūsu sabiedrībai, mēs vairs nevarētu runāt par brīvu kultūras telpu, bet gan par propagandu vistiešākajā nozīmē. Savukārt, komentējot Raivja Dzintara izteikumu par sabiedrībai saistošu filmu uzņemšanu, būtu jāapsver, vai sabiedrībai saistošs nav, piemēram, seriālu formāts, savukārt māksla, autorkino ir neatkarīgs kultūras produkts, kas tiek piedāvāts gara telpas bagātināšanai un dažādošanai. Jāatdzīst, ka kino, ja tas tiek uztverts kā medijs, tik tiešām var tikt izmantots ideoloģiskos un audzinošos nolūkos un nav arī nekāds noslēpums, ka šādi tas tiek izmantots valstīs, kurās pastāv totalitārs režīms.
Madara Melberga, filmas "Kolka Cool" producente
