Filma „Literātu tiesa" vēsta par to, kā 1923. gadā Rīgas Apgabaltiesā virceprokurors Mārtiņš Legzdiņš rakstniekam Pāvilam Rozītim un Latvijas lielāko laikrakstu „Latvijas vēstnesis", „Jaunākās Ziņas", "Latvijas Sargs" izdevējiem un redaktoriem, kuru vidū bija arī Emīlija Benjamiņa – Elks uzrādīja apsūdzību: „apzinīgi nekaunīgu sacerējumu" rakstīšanā un izplatīšanā. Pāvils Rozītis, savai aizstāvībai tiesā apgalvoja, ka rakstījis par mīlestību – tādu, kādu dzīvē redzējis un pats piedzīvojis. Šī tiesa izvērtās par robežšķirtni, kas varēja paplašināt Latvijas rakstnieku uzdrīkstēšanos attēlot dzīvi visās tās niansēs, vai arī ierobežot izteiksmes līdzekļu brīvību. Ne velti tiesājamais rakstnieks Pāvils Rozītis bija tā laika Latvijas valsts „galvenais rakstnieks" - Latvijas žurnālistu un rakstnieku arodbiedrības priekšsēdētājs.
Filmā attēlots gan tiesas process, gan Pāvila Rozīša (filmā aktieris Artis Robežnieks) stāstu ainas, kuras viceprokurors Mārtiņš Legzdiņš (filmā aktieris Juris Bartkevičs) sauc par miesaskārām. Televīzijas spēlfilma „Literātu tiesa" filmēta vēsturiskajā tiesas zālē, Rīgas Apgabaltiesā, kurā 1923. gadā notika tiesas process.
Spēlfilmas „Literātu tiesa" režisore Ilze Šņore ataino tā laika atmosfēru un valsts attieksmi pret literātiem un presi. Filmā 1923. gada modi, pēc vēsturiskām modes lapām, atdzīvinājusi kostīmu māksliniece Agnese Volmāre. Filmas „Literātu tiesa" montāžas režisors Kristiāns Laķis – Lazdāns, scenārija autors Pāvils Raudonis, producents Andrejs Ēķis.