Grāmata sākas un beidzas ar Jēzus jautājumu: "Bet ko tad jūs par mani sakāt – kas Es esmu?" Māceklis Pēteris uz to atbild: "Tu esi Kristus," - un šī ir pirmā pierakstītā atbilde uz jautājumu, kurš divus gadu tūkstošus ir bijis kristīgās pasaules dzīves centrs. Kopš tā laika ir sniegts neskaitāmi daudz atbilžu, tomēr jautājums ir aktuāls joprojām.
Interesants ir pamatojums, kāpēc Lorenss Frīmens par savas grāmatas centru ir izvēlējies jautājumu. Vairāk ierasts, ka autori grāmatās lasītājiem pavēsta gūtās atbildes. Savukārt Frīmens uzdod jautājumu. Viņaprāt, nopietni jautājumi rada klusumu, jo tie jāsadzird. Tiem ir jāpievērš uzmanība. Tikai tad tie maina un atjauno pasauli. Atšķirībā no atbildēm jautājumi ir vilinoši kā pusvirus atstātas durvis. Lorenss Frīmens uzskata, ka atbilde uz Jēzus jautājumu ir vienkārša, bet ne viegla. To meklējot, mainās paša meklētāja dzīve, domas un izjūtas. Pārmaiņas notiek tādēļ, ka šis jautājums ved pie sevis izziņas.
Grāmatas gaitā autors pievēršas meditācijai kā universālam ceļam, pa kuru ejot iespējams nonākt sirds dziļumos un attīstīt sevī klusumu. Ar meditācijas palīdzību daudziem ir izdevies ticību no sausas teorijas pārveidot par dzīvu, personisku pieredzi. Turklāt neatkarīgi no tā, kurai reliģijai šie cilvēki pieder. Lūgšanas klusums ir dziļāks nekā domas un tēli, un ļauj labāk iepazīt Jēzu. Tomēr Frīmens arī norāda, ka meditācija nav maģisks triks, ar kura palīdzību iespējams atbildēt uz jautājumu, kas ir Jēzus. Šī grāmata katram tās lasītājam jautā, kas viņam ir Jēzus, bet, lai atbildētu, vispirms jāsaprot, kas ir viņš pats.
"Cilvēki nekad nebeigs stāstīt. Mēs saprotam savu dzīvi, kad to ieliekam stāsta formā. Tā arī jautājumu par Jēzu mēs vispirms sastopam stāstos, kurus saucam par evaņģēliju. Mana grāmata vienkārši ir vēl viens veids, kā pastāstīt senu stāstu. Šis stāsts pieder cilvēcei, un tas atjaunojas katru reizi, kad tiek stāstīts. Stāsta dziļākā jēga ir tā ietekme uz mums, nevis interpretācija, kurai mums liek ticēt." (Lorenss Frīmens)
Tēvs Lorenss Frīmens ir dzimis Anglijā, studējis Angļu literatūru Oksfordas Universitātē, strādājis Apvienoto Nāciju Organizācijā, ka arī banku jomā un žurnālistikā. 1977. gadā viņš iestājās katoļu benediktiešu klosterī Londonā. Frīmena garīgais vadītājs bija slavenais benediktiešu mūks tēvs Džons Meins, kurš kristīgās meditācijas praksē ieveda arī Frīmenu. Sekoja teoloģijas studijas Montreal un McGill universitātēs Kanādā. 1991. gadā tēvs Lorenss atgriezās Londonā, lai uzsāktu jaundibinātās Pasaules kristīgās meditācijas kopienas Starptautiskā centra darbību. Lielāko daļu laika viņš pavada, ceļojot pa pasauli un apciemojot meditācijas grupas daudzās valstīs, vadot seminārus, rekolekcijas (retrītus) un uzrunājot plašus sabiedrības slāņus.
Latviešu lasītājiem Lorensa Frīmena vārds jau ir pazīstams no sadarbībā ar Juri Rubeni kopīgi veidotās grāmatas "Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla".
No angļu valodas grāmatu "Jēzus – iekšējās pasaules skolotājs" tulkojis Kārlis Žols, redaktore Zane Seņkova, Aigara Truhina vāka dizains.