Galerijai „Antonijai" ir tas gods iepazīstināt Rīgas un tās viesus ar gruzīnu izcelsmes mākslinieka Nugzara Kakhiani personālizstādi, kas ir interesants un saistošs pienesums Latvijas mākslas dzīvei.
Mākslinieka darbi ir pilni dzīves un krāsu prieka, tie kā tādas mozaīkas stāsta par dzīvi ap mums. Darbus caurvij smalks, labsirdīgi ironisks skats uz šo laikmetu. Gleznās attēloti apaļīgi un omulīgi personāži. Kā pats mākslinieks komentē, ka viņam nepatīk kantainība, jo tā velk uz asumiem, bet apaļais veido apli, kas ir viss pozitīvais un ir kustības turpinājums, bet savukārt tā jau ir dzīve. Un piemetina, ka mākslai jābūt emocionālai. Latviešu glezniecībā šāda smalkā ironija atrodama A. Baušķenieka gleznās, bet formu apaļīgums - B. Bērziņa darbos, lai gan katrs mākslinieks ir tik atšķirīgs.
„Šī ir mana otrā izstāde Latvijā. Pirmā notika 2009. gadā Ropažu kultūras un izglītības centrā. Likteņa pavērsiena rezultātā pārcēlos dzīvot uz Latviju. Šī jaunā kolekcija tapusi pēdējos trijos gados, kopš es dzīvoju Rīgā. Rīga priekš manis ir pati skaistākā Eiropas pilsēta – pilsēta, kurā pabijis vienu reizi, gribas atgriezties vēl un vēl. Pirmoreiz Latviju apmeklēju 10 gadus atpakaļ, te man un manai ģimenei ļoti iepatikās, tāpēc bieži šeit viesojāmies. Tagad Rīga kļuvusi man vēl tuvāka.
Pārmaiņas manā dzīvē ļoti iespaidoja arī manu mākslu. Šeit es jūtu mieru, kurš man agrāk tik ļoti trūka. Manos darbos krāsu gamma kļuvusi savāktāka, izskatās, ka manā glezniecības uztverē ir notikusi noteikta transformācija.
Man bieži uzdod jautājumu – kādam virzienam pieder mana glezniecība. Šo pašu jautājumus uzdevu Mihailam Germanam, Krievu muzeja galvenajam zinātniskajam darbiniekam Pēterburgā, kurš pētīja manu daiļradi. Viņa atbilde bija šāda: „Tu esi izveidojis savu glezniecības pasauli, savu „maģisko kristālu", savu optiku, tu esi atpazīstams un tas ir galvenais." Es pats domāju, ka lai to noteiktu ir jāpaiet laikam.
Es gleznoju to, kas mani satrauc. Man galvenais ir tas, lai ko es darītu mākslas jomā, tam jābūt pozitīvam. Ceru, ka man tas padodas.
Glezniecība priekš manis ir „svēts amats", ar kuru es jau nodarbojos 40-gadus. Es domāju, ka tā atnes cilvēkiem prieku un man pat uzrodas manas mākslas pielūdzēji, kas mani patiesi gandarī.
Mans lielākais sapnis ir izstādīties manā dzimtenē Gruzijā. Tas ir mans pienākums, kuru vajadzētu īstenot. Pašlaik man ir iespēja vesela mēnesi izstādīt savus darbus galerijā „Antonija". Būšu priecīgs par katru apmeklētāju," stāsta Nugzars Kakhiani.
Īsa biogrāfija: Nugzars Kakhiani dzimis 1952.gadā Poti pilsētā Gruzijā. Studējis Gruzijas Nikoladzes Mākslas koledžā (Nikoladze Art College), vēlāk kā metālmākslinieks pabeidzis Muhinas institūtu (Mukhina Institute) Pēterburgā. Taču viņa mīlestība pieder glezniecībai. Starptautiski atzīts un novērtēts mākslinieks. Nugzars Kakhiani kopš 1987.gada piedalījies vairākās izstādēs - Berlīnē, Atēnās, Londonā, Floridā, Sanktpēterburgā, bet šobrīd daudzi mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās Vācijā, Francijā, Beļģijā, Spānijā, ASV, Japānā, Grieķijā, Īrijā, Zviedrijā, Anglijā, Izraēlā, Polijā un Krievijā.
Sīkāka informācija: www.antonia.lv