Māksliniekiem bieži piemīt tieksme pārkāpt un noārdīt nospraustās/ ierastās robežas gan lūkojoties uz pasaules karti, gan izvēloties izteiksmes līdzekļus. Ne par velti diskusijas nosaukumam izvēlēta rinda no J.Sudrabkalna dzejoļa, kas Padomju laikā gan tika uztverts kā kolaboracionisma un konjunktūras piemērs.
Kas veido šīs robežas? Kā varas spēļu pingpongs ietekmē pasaules ģeopolitiskās kartes kontūras? Ko varam uzskatīt par dzīvotspējīgāku veidojumu – milzu impēriju vai mazu nacionālu valsti? Īpaši, ņemot vērā, ka nācijas robežas ne vienmēr sakrīt ar etnisko teritoriju. Mēs mēģināsim palūkoties uz robežjautājumiem nesenajā pagātnē un pievērsties arī mūsdienu aktuālajiem procesiem.
Kas ir mūsdienās lietotais arsenāls robežu paplašināšanai vai nojaukšanai? Kā terorisms kā 21. gadsimta parādība ir izmainījis ierasto spēku samēru pasaules kartē? Vai nacionāla valsts ir nākotnes adekvātākais formāts? Iespējams, ka sarunas laikā mums izdosies arī nonākt pie kāda ideāla vai arī utopiska nākotnes modeļa.
Saruna notiks Laikmetīgās mākslas centrā, Alberta ielā 13, 7.stāvā.
Informācija: www.lcca.lv
