Kontaktimprovizācija prasa specifiski vieglu, bet noteiktu uzmanības devu, kas tiek trenēta nodarbību laikā. Šī koncentrētā un vieglā uzmanība ļauj cilvēkam pabūt patiesi „šeit un tagad" meditatīvajā stāvoklī un atbrīvoties kaut uz brīdi no ikdienas ierastajām domām un stresiem.
Tā uzdod jautājumus un procesā dod atbildes par savu komunikāciju ar citiem, par savu uzticēšanos sev, citiem, pasaulei, par to, cik daudz darām sevis dēļ un cik daudz - citu dēļ, par to, kur ir manas robežas, par to, ko es vēlos ik katrā savas dzīves mirklī, tādējādi it kā vienkāršai dejas nodarbībai pastarpināti kļūstot par praktisku pašizziņas un personības attīstības stundu.
Improvizācija un apzinātības treniņš
Pavērojot dzīves procesu, jāatzīst, ka improvizācija arī dzīvē notiek katru mirkli - neko nav iespējams līdz sīkākai detaļai ieplānot - pat no galvas iemācīts dzejolis, otrreiz skaitot, notiks jau citā laikā, radīs citas intonācijas, izjūtas un atmiņas. Mēs nezinām, kas notiks un, līdz ar to nevaram ieplānot, kā mēs reaģēsim pēc 3 minūtēm.
Ik mirkli mēs izdarām izvēles, bieži vien neazpinoties, ka tā ir mūsu izvēle un atbildība. Spēja improvizēt attīstās rokrokā ar apzinātības treniņu- apzinoties ik mirkli, kas notiek, ko jūtu, ko domāju, ko sajūtu, ko izvēlos.
Vairums kontaktimprovizācijas dejotāju atzīst, ka šī esot viņu atpūta (aizmirstot ikdienu), meditācija (būšana „šeit un tagad"), viņu fiziskā (ķermeņa spēju un iespēju paplašināšana) un garīgā izaugsme (apzinātības treniņš) un pilnīgi noteikti arī rotaļa - to pieaugušamībā cilvēki bieži vien pamet novārtā, bet, tas ir brīnišķīgs dzīvesprieka avots!
Vēsture un būtība
Kontaktimprovizācija ir radusies 1972. gadā Amerikā, balstoties uz aikido cīņas mākslu un laikmetīgās dejas (contemporary dance) apvienošanos vienā veselumā. Šo dejas formu aizsākuši vīrieši - mūsdienu dejas un sporta vingrošanas studenti. Pazīstamākie no viņiem ir Steve Paxton, Nancy Stark Smith.
Kontaktimprovizācijas būtība un filozofija būtiski ietekmējusi laikmetīgās dejas formu, kā arī profesionālo dejas pasniegšanu pasaulē - arvien vairāk deju stundās tiek pielietota auguma apzināšanās kā veselības nodrošinājums cilvēkiem, kam darba instruments ir viņu pašu augums. To apzinoties smalki un detalizēti, iespējams panākt gan veiksmīgākus rezultātus, izpildot tehniskas lietas, gan noturēt sava ķermeņa veselību ilgstošā periodā (zināms, ka dejotāji bieži vien „izdzen" savu ķermeni), gan arī - mūsdienās pasaulē veiksmīgi horeogrāfi iedvesmu smeļas ,tieši balstoties uz auguma apzinātības pieredzi - pārdzīvojumiem, sajūtām, ko tas sniedz un tādējādi stāsta sev un plašākai pasaulei. Tā pamatā gulstas auguma apzināšanās jeb somatika (somatics).
Kontaktimprovizāciju Latvijā 2005. gadā aizsāka profesionāla horeogrāfe, Ilze Zīriņa, šo dejas formu pasniedzot topošajiem horeogrāfiem Latvijas Kutūras akadēmijā. Savukārt neprofesionāļiem (t.i., jebkuram cilvēkam bez jebkādas izglītības dejā) kopš 2006. gada viesmeistarklases organizē Inese Upeniece - dejas un personības kultūras centra „I-Dejas māja" radītāja un saimniece, uz ķermeni orientētā psihoterapeite.
Citas dejas
Kontaktimprovizācijas pamatus plaši pasaulē izmanto arī pāra deju apmācībā - Argentīnas tango, salsas un sarīkojumu deju stundās, lai trenētu sevis un partnera sajūtīgumu un spēju būt „šeit un tagad" kopā ar partneri, izmantojot tieši šajā mirklī dotās iespējas jeb improvizējot.
Vīrieši
Aikido un akrobātikas elementi šai kustības mākslai pievelk vīriešus, kam prasās adrenalīns - tā ir iemīļota nesezonas nodarbe snovotājiem, kaiteriem, bet jo īpaši šo deju iecienījuši IT jomas speciālisti - kā pasaulē, tā Latvijā. Saistošais moments esot radošuma aspekts (uz vienu un to pašu jautājumu var būt vairāk nekā viens skatījums, un, zinātniski pierādīts, ka tieši spēja būt „šeit un tagad" dod iespēju to biežāk pieredzēt) un iespēja labi izkustēties, bet darot to patiešām brīvā formā, ne mācoties konkrētus soļus.
Brīvība
Šo deju daudzi iecienījuši tieši savas īpašības dēļ - nodarbībās ir sava struktūra un uzdevumi, bet tajās netiek mācīti konkrēti deju soļi, kā vairumam deju formu. Šeit tiek apgūtas un trenētas īpašības, uz ko balstās deja, kā arī spēja improvizēt jeb ļauties nezināmajam un baudīt momentu, kas dots, lai to piedzīvotu neplānoti, nekontrolējoši, spontāni, citiem vārdiem sakot - patiesi radoši.
Daži dejotāju citāti:
„Kontaktimprovizācija palīdz izpētīt, apzināt robežas, ko prāts, stereotipi uzlicis mūsu ķermenim, un paplašināt tās. Tā mudina attīstīt savu radošo potenciālu. Un tā stimulē atmest steigu un ļauties mirkļa burvībai, ieklausīties sevī, savā ķermenī, sadzirdēt citus, būt "šeit un tagad", kontaktēties ar citiem cilvēkiem ķermeņu valodā caur kustību, pieskārienu, ķermeņa kontaktu atšķirībā no ikdienišķās verbālās saziņas."
„Man kontaktimprovizācija ir saruna. Patiesa saruna, bez izlikšanās, aizspriedumiem, virspusējībām."
„Kontaktimprovizācija ir tik sociāla, pat psiholoģiska deja/kustība, tajā var iemācīties sajust ne vien ķermeni - savu un otra, bet arī robežas, iekšējo atvērtību, elastību, raksturu, meklējot un atrodot to mijiedarbības formu, kas abiem patīkama un skaista."
„Ceļojums sevī un otrā vienlaikus, neparedzams, vienreizīgs, izaicinošs un vienkārši priekpilns."
„Kontaktimprovizācija devusi lielāku paļaušanos uz sevi, savu ķermeni, iepazīt tā spēkus un ierobežojumus, drosmi eksperimentēt, iesaistīties negaidītajā un spontānajā, lielāku spēju pieņemt citus un spēt mijiedarboties ar viņiem harmoniski un dzīvi."
„Tā ir vienreizēja deja, kā dzīve - tā nekad neatkārtojas..."
„Patīk tāda kā trakulība un bērnišķums pieaugušo sabiedrībā, kas periodiski parādās nodarbībās un JAMos*. Kur vēl tā var iztrakoties?! Tādēļ man tā patīk ņemt līdzi savu bērnu, lai viņa redz, ka pieaugušie spēj būt tādi un uz vecumu nekļūtu par vecu piepi."
„Patīk atrasties starp laimīgiem cilvēkiem, kas strādā ar sevi."
* - JAM session – kontaktimprovizācijas praktika, brīva sadejošanās.
Plašāk par kontaktimprovizācijas nodarbībām I-Dejas mājā: 29137826, inese@i-deja.lv, www.i-deja.lv