„Mēs paši to gluži par izstādi neuszkatām un to tā nesauktu, tā ir vairāk cilvēku reakcijas izpēte, tiem nonākot neparastā vidē," atzīst autori.
Nereti var manīt, kā nebūtībā aizslīd klasiskās vērtības zīmēšanā un gleznošanā, piemēram, rietumu augstskolās no iestājeksāmeniem ir izzudusi klasiskā zīmēšana, arī no gleznošanas nodaļām tā gaist. Vai rietumu tendences, kurām mēs tik ļoti raujamies līdzi, ir tā vērtas? Vai mēs varam runāt par mākslu, kas nav izgājusi caur klasisko vērtību prizmu? Iespējams, ka kāds var. Tāpat kā var pārzināt fotošopu, nekad zīmuli neturējis plaukstās. Vai bradāsim pa klasiskajām vērtībām, skrienot līdzi modes svaigākajām tendencēm, pārāk maz laika veltot filozofijai, literatūrai un vēsturei, no kā arī varam saprast lietu secīgumu un ideju attīstību?
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados dzīvoja divi psihologi: Rajendra K. Srivastava un Tomas S. Pīls, kas veica eksperimentu - sākumā vērojot un pierakstot, cik daudz laika katrs apmeklētājs pavada pie mākslas darba muzejā, kurā sienas ir baltā krāsā. Naktī šie abi nokrāsoja muzeja sienas brūnā krāsā un pārliecinājās par izmaiņām apmeklētāju uzvedībā - pie brūnām sienām skatītāji pavadīja trīs reizes mazāk laika nekā pie baltām. "Tāpat arī mēs gribam redzēt "DADcafe" apmeklētāju reakciju brīdī, kad viņiem būs jābrien pār zīmējumiem, grafikām un citiem darbiem," saka mākslinieki.
Izstādi organizē H. Savickis, I. Grīnberga, K. Kleinbergs, A. Bruks un E. Rožkalns.
* Vitrūvijs (Marcus Vitruvius Pollio, dzīv. ap 80.-15. g.p.m.ē.) – romiešu arhitekts, rakstnieks un inženieris, kura slavenākais darbs ir ''10 grāmatas par arhitektūru''. Tajās daudzpusīgi aprakstīti tādi arhitektūras aspekti kā pilsētplānošana, ēku tipi, materiāli u.c, kā arī dažādu zinātņu, tostarp ģeometrijas, astronomijas u.c., ietekme uz arhitektūru, lielu uzsvaru liekot uz simetriju un proporcijām. Pēc šīs grāmatas aprakstiem ap 1487. g. Leonardo da Vinči radīja slaveno „Vitrūvija Cilvēku" - ideālu cilvēka ķermeņa proporciju attēlu.