Kad 18. janvāra rītā gleznotājs Ģirts Muižnieks atvēra savu gadiem ilgi nepabeigto mājaslapu globālajā tīmeklī, mūžīgā uzraksta under construction vietā parādījās melnbalta sievietes fotogrāfija un palestīniešu hakeru atstāta piezīme "mēs neapstāsimies, mēs atgriezīsimies". Hakeri, paši to nenojaušot, bija kļuvuši par viņa mākslas pasaules likumsakarīgu sastāvdaļu. Tajā dzīvojošajām parādībām nejaušība ir ieprogrammēta jau dzimšanas brīdī, tas ir mērķis, pēc kā tiekties, un lielākā vērtība. Muižnieks vienmēr noliedzis roku darbu kā izšķirošo glezniecības parādību, uzsverot tās emocionāli intelektuālo kapacitāti un apgalvojot, ka savus darbus pabeidz, ilgstoši tajos skatoties. Tieši sajūtu enerģētika – netverama, neaprakstāma un vizuāli neattēlojama – ir viņa mākslas vieliskums. Jēdziens "smarža" jeb "Parfīms" – kā viņš pats piesaka izstādi – iespējams, visveiksmīgāk spēj iztulkot šos darbus, kuros atrodamās pagātnes un šodienas reminiscences ir 20. un 21. gadsimta ikonogrāfija, kas ietekmējusi viņa uzskatus vai arī sniegusi iespēju sajust pasauli. Muižnieks nav revolucionārs, kas alkst pārveidot, viņš drīzāk ir hedonists, kas izbauda visu plašo emociju spektru. Dzīvē būtiska nozīme var būt Sēnas krasta bukinistu veikaliņā nopirktajam tik zīmīgā laikā – 1968. gadā – izdotajam žurnālam, kura galvenā tēma ir BB brīvdienu apraksts melnbaltu fotogrāfiju formātā, tēva Oskara Muižnieka scenogrāfijas skice Dailes teātra izrādei "Marija Stjuarte" vai hakeru atstāts veltījums. Nav nozīmes tam, vai tas ir šodienas aktualitātes un mūsdienu pasaules raksturlielums vai pagātnes parādība, kas daudziem tagad varbūt ir pilnībā zaudējusi aktualitāti. Ir tikai jāatminas – skatoties Ģirta Muižnieka gleznās, jāatbrīvo maņas, jo parfīms dzīvo gaisā un nav atrodams reālistiskā veidolā.
Ģirts Muižnieks dzimis 1956. gadā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. Darbības joma – glezniecība.
2003. gadā saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības "Gada balvu" par izstādēm "Parādes portrets" ("Rīgas galerija") un "Gleznas" (Ivonnas Veihertes mākslas galerija).
2007. gadā saņēmis laikraksta "Diena" "Gada balvu kultūrā" par personālizstādi Salut Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības zelta medaļu "Gada mākslinieks".
Ģirta Muižnieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Gruzijas Mākslas muzeja (Tbilisi), Eiropas Centrālās bankas (Frankfurte), Krievijas Kultūras ministrijas un Valsts Tretjakova galerijas (Maskava) kolekcijās, kā arī citās publiskās kolekcijās un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
