Februāris ir "sala mēnesis", kā saka vecmodīgi kalendāri no pagājušā gadsimta pirmajām desmitgadēm. Toreiz lūkoja latviskot uzvārdus, veicināt latvisku nosaukumu radīšanu arī gadalaikiem un mēnešiem un daudz kam citam. Bargajā salā, kas nule ir iestājies un sola vēl ilgāku būšanu, Ulda Zutera gleznu izstāde pārceļ viņa mākslas baudītāju siltākos gada mēnešos, liek pastaigāties pa ne tik aukstiem ziemas un rudenīgajiem priežu mežiem, izbaudīt Latvijas lauku ainavas nesteidzīgo poētismu.
Uldis Zuters ir izteikts peizāžists; viņa gleznotāja skola liekas, veidojusies tai glezniecības gaisotnē, kas pildīja ainavistu galerijas aizgājušā gadsimta otrajā pusē. "Mūsu laikmetā varbūt īsti neiederos", - saka pats Uldis Zuters - "jo esmu izteikti tradicionāls – gleznoju to, ko redzu un jūtu bez kādiem specefektiem klasiskā eļļas tehnikā un, strādājot man patīk, ja ir kontakts ar dabu."
Otrs raksturojums Ulda Zutera gleznu sniegumam, kā jau redzam no viņa teiktā, ir darbošanās dabā, neizmantojot modernās tehniskās iespējas, kuras paver māksliniekam digitalizētā pasaule. Jau pirmais redzes pieskāriens Ulda Zutera audekliem liek nepārprotami izjust, ka darbi tapuši plenērā. Iedomājies mākslinieku sēžam pie molberta mežmalā. Viņa darbi, ienesti modernajā telpā, sniedz šo kluso ieskatu senatnīgajās un patiesajās dabas redzēšanas vērtībās.
Latviešu māksla, tās lauvas tiesa, ir izaugusi no lauku senatnes, no dabas vides. Arī Uldis Zuters ir dzimis Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā, nemierīgajā Otrā pasaules kara sākumā – 1941.gada 7.septembrī. Viņa profesionalitāti apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas diploms, kas saņemts 1969. gadā, pēc tam, kad ir jau pabeigta arī J.Rozentāla mākslas vidusskola. Pats mākslinieks gan teic, ka viņa mākslinieka ota pa īstam ir atraisījusies tikai ar Latvijas neatkarības atdzimšanu 1990.gadā.
Spēju tā pa īstam izjust dabas valdzinājumu, ilgais darbs padomju Jelgavā nav izdzēsis šo dzimušā laucinieka dabas mīlestību. Īpašas noskaņas un mākslinieciskas nostrādātības klātesamība ir vērojama Ulda Zutera ainavā "Priedes Ainažos", kas priecē ne tikai ar impresijas svaigumu, bet arī grafisku līniju noteiktību pelēkajās vētrainajās debesīs. "Ceļš uz mājām": cik ikdienišķs skats pagājušā gadsimta lauku ainavā, bet koku zaru jumols ar savu perfekto zīmējumu, iemītā sniega taka atkal mūs ved pie V.Purvīša tradīcijas, kas, jādomā, no latviešu mākslas neizzudīs nekad.
Klasiskās tradīcijas cienītājus galerija "Slazds" pie Zviedru vārtiem Vecrīgā aicina palūkoties uz Ulda Zutera gleznotāja jaunāko devumu.
