Trīs darbus – „Māte", „Sargs", „Otra puse" – klasiskā gobelēna tehnikā demonstrē Jolanta Šalvīte. Tik vērienīgs klasiskās, darbietilpīgās tehnikas pielietojums mūsdienās ir vērā ņemams fakts, uzskata profesore un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja Aija Baumane.
Digitālajās stellēs savus gobelēnus darinājušas Dace Puga, Valerija Paukova un Diāna Janušone. Pēdējā autore rāda arī oriģinālu variējamu darbu „Asins dzīslas" sietspiedes tehnikā. Izraudzītie tēli ir autores tuvākie radinieki, darbs atspoguļo iespējamās līdzības – vizuālās radniecības saites, kas vieno vai atšķir šos tēlus. Līdzības un atšķirības iespējams meklēt, mainot vietām portretu puses.
Maijas Puncules daudzkrāsainais darbs „ESSE" un Kristīnes Zilgalves iespaidīgā figurālā kompozīcija „Doloresas sapnis" darināti vilnas velšanas tehnikā. Koši krāsains, saturā un formā asprātīgs ir Kristīnes Meilušas darbs autortehnikā „Cilvēks un viņa draugs". Savukārt ar grafisku smalkumu izceļas Līvas Kaprāles zīda apgleznojums „Atmiņu fragmenti", Lilitas Bauģes „Skats pa logu" un Ievas Vēzes-Dreimanes melnbaltie „Koki".
Vairākus izsmalcinātus darbus demonstrē arī Baiba Šauriņa. Niansētā krāsu gammā autortehnikā darināta nelielā trīsdaļīgā figurālā kompozīcija. Pārsteidzoši ir papīrgriezuma tehnikā veidotie darbi – „Kaķis" un vērienīgā kompozīcija „Ieskaties sevī".
Tekstilmākslas apakšnozare Latvijas Mākslas akadēmijā tika dibināta 1961. gadā un 2011. gada rudenī atzīmēja savu 50. gadadienu. Šo gadu laikā profesionālā tekstilmākslas izglītība Latvijas kultūrai nesusi neskaitāmus spilgtus un talantīgus māksliniekus, devusi specifisku, interesantu un bagātu artavu Latvijas mākslas pasaulei.
Tradīcijām bagāto Latvijas tekstilmākslas nozari gadu gaitā caurvijušas klasiskās vērtības, padomju laika mākslas mijiedarbība ar individuālas izpausmes vēlmi, to ietekmējis lietišķās mākslas periods, kā arī Tekstilmākslas apakšnozares dibinātāja Rūdolfa Heimrāta personība. Laika gaitā šie aspekti Latvijas tekstilmākslai veidojuši savu rokrakstu un kanonu. Tieši šī tēla stabilitāte jubilejas gadā radusi nepieciešamību pētīt Latvijas tekstilmākslas veidošanās ietekmes un attīstības norises gan vēsturiskajā, gan mūsdienu kontekstā.
Darba laiki: Katru dienu no plkst. 10:00 – 20:00.
Ieeja bez maksas.
Kultūras un atpūtas centrs „Imanta"
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Mājas lapa: www.imantakultura.riga.lv
Kultūras un atpūtas centrs „Imanta" ir ērti sasniedzams ar 4. tramvaju, 41. autobusu, 241. un 270. mikroautobusu līdz pieturai „Kleistu iela".