Ir 1935.gads. Tveicīga vasaras diena. Kādas ģimenes locekļi pulcējas milzīgā Viktorijas laika muižā, lai kopā pavadītu nedēļas nogali. Kaut kur tālumā briest Otrais pasaules karš. Tveice, ilgi noklusētas un savaldītas emocijas savērpj notikumus, kas uz mūžu izmainīs triju cilvēku dzīvi. "Piedošana" ir izcils un dziļi aizkustinošs stāsts par mīlestību, kaislību un piedošanu. Filmas pamatā - Iana Makjuena romāns "Piedošana".
Recenzija:
Kādas divpadsmit gadīgas meitenes Brionijas (Saoirse Ronan) pārspīlētā fantāzija un ziņkārība vairāku notikumu mijiedarbībā noved pie pārpratuma, kas izmaina viņas māsas (Keira Knightley) un māsas mīļākā (James McAvoy) dzīvi uz visiem laikiem. Maza bērna kļūdai ir diezgan nepiedodamas sekas un tas ir pamatā visai filmas cēloņu un seku ķēdei. Sākoties karam galvenie varoņi tiek ierauti vispārējā ārprāta virpulī un maksā katrs savu cenu par Brionijas kļūdu. Pēc pāris gadiem viņa sāk apzināties savu vainu, bet izdarīto vairs nav iespējams mainīt. Var tikai piedot vai nepiedot izdarīto...
"Piedošana" iesākas lēnā, nesteidzīgā gaitā un sākotnēji rada iespaidu, kas ir pavisam savādāks vēlāk pēc visas filmas noskatīšanās no sākuma līdz beigām. Personīgi man filma sižetiski likās būvēta no trim daļām, kas eleganti saplūst vienā veselā attīstoties notikumiem. Neesmu lasījis romānu pēc kura motīviem veidota šī filma, bet nevar nepamanīt, ka brīžiem parādās simptomi, kas ir gandrīz neizbēgami, kad grāmatas mēģina ekranizēt. Proti, romānā notikumi noteikti no viena otrā pāriet ne tik lēcienveidīgi kā filmā, jo grāmatu nekad nevar pilnībā ekranizēt, kaut kas vienmēr paliek ārpus kadra un šoreiz tas, kas palicis ārpusē mazliet pietrūkst. Iespējams, šis iztrūkstošais zemteksts nodrošinātu vairāk emocionālo spriedzi, kas šajā drāmā nepieciešama.
Protams, var jau atrast vēl ne vienu vien vājo vietu filmas sižetā un rūdītiem ciniķiem būs iespēja pavīpsnāt par filmas romantisko mīlas stāstu, kas vietām patiešām ir pār mēru romantisks, tas, protams, ir atkarīgs no katra paša subjektīvās mērauklas. Bet jau pēc pirmajām minūtēm ir skaidrs, ka šīs kino lentes burvības pamatā nav stāsts, bet attēls. Asprātīgas rotaļas ar kino iespējām un paņēmieniem uzbur neskaitāmas ainas, kas liek baudīt filmu ar acīm, nevis ar analītisku apsmadzeņošanu. It kā nekas jauns un revolucionārs, bet mēdz teikt, ka nav tikai svarīgi kāds ir joks, bet svarīgi ir to izspēlēt īstajā momentā, šajā gadījumā viss ir tieši pareizajā laikā un vietā.
Režisors Joe Wright māk stāstīt stāstus izmantojot vizuālo sfēru, liekot attēlam "runāt". Nozīme tiek piešķirta katrai niansei, detaļai, un tās nereti satur vairāk informācijas nekā valoda. Neatceros nevienu no pēdējā laika filmām, kas tik koncentrēti un sāpīgi skaisti spētu uzburt vizuālo realitāti, kas pāris kadros iemieso kara absurdu un bezjēdzību, cilvēka bezspēcību un zemiskumu. Šie skati, manuprāt, noteikti vēl ilgi neizies no prāta, jo burtiski iesūc skatītājus viņpus ekrāniem liekot just līdzi. Piemēram, aina, kurā attēlots izklaides parks pēc bombardēšanas un jūras malā viens pēc otra tiek nošauti zirgi, manuprāt, ir gandrīz gleznas cienīgs motīvs, jo simboliski pasaka tik daudz, kaut arī izteiksmes līdzekļi ir ierobežoti.
Kopumā ļoti kvalitatīva un izteikti jutekliska filma ar lieliskiem aktieriem. Ja jums patika tāda filmas kā "Iekāre, piesardzība" vai "Elizabete: Zelta laikmets", tad varētu patikt arī šī. Pilnīgi iespējams filma saņems ne vienu vien apbalvojumu un ja tā, tad, manuprāt, pelnīti.
Lomās: Keira Knightley, James McAvoy, Romola Garai, Saoirse Ronan, Brenda Blethyn, Vanessa Redgrave, Juno Temple
Režisors: Joe Wright
Mājas lapa: http://www.atonementthemovie.co.uk/site/site.html
