Radošās apvienības "Nomadi" projektā "Atmiņu istabas" trīs februāra ceturtdienu vakaros viesojas Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas (AVS) 2. kursa studenti un piedāvā ielūkoties vairāku Latvijas teātra vēsturē nozīmīgu izrāžu dokumentālās rekonstrukcijās. 9. februārī atmiņas un sarunas raisījās par Oļģerta Krodera un Māras Ķimeles 1974. gada iestudējumu Valmieras teātrī "Trīs māsas" un 1975. gada Jaunatnes teātra izrādi "Ivanovs" Ādolfa Šapiro režijā. 16. februārī plkst. 19:00 ikviens aicināts uz Akadēmiskā Drāmas teātra 1977. gada leģendāro iestudējumu - Mihaila Kublinska "Elektra, mana mīla" un Valda Lūriņa "Spartaks" rekonstrukcijām, kuras veidojuši Ieva Melle, Alise Pieče, Gatis Ungurs un Rinalds Zelts ("Elektra"), un Baiba Bergmane, Linda Krūmiņa, Ilze Lūka un Dita Maļinovska ("Spartaks").
Gan jaunā aktiera Valda Lūriņa pirmā režija - Andreja Upīša traģēdija "Spartaks" uz lielās skatuves, kas bija vēlos vakaros un naktīs mēģināts Drāmas teātra "ārpusplāna" iestudējums, gan režisora Mihaila Kublinska ungāru autora Lāslo Ģurko lugas "Elektra, mana mīla" iestudējums nesen atklātajā Aktieru zālē, 1977. gadā izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu teātra kritikā. Tiesa gan, dažādos virzienos. Lūriņa un jaunākās aktieru paaudzes lolojums tika pamatīgi kritizēts par formālismu un tikai daudz vēlāk atzīts par nozīmīgu jaunas teātra valodas pieteikumu Latvijas teātra kontekstā. No šodienas perspektīvas to līdzās Kārļa Auškāpa tajā pašā gadā iestudētajam Dailes teātra 6. studijas diplomdarbam "Sapnis vasaras naktī" var vērtēt kā 70. gadu Eiropas teātra kontekstam aktuālu darbu. Bet "Elektra, mana mīla" uzreiz sāka uzvaras gājienu un kopumā tika nospēlētas vairāk nekā 100 izrādes ne tikai Latvijas skatītājiem, bet arī Ungārijā, Krievijā un Vācijā.
Studenti centušies no pieejamā dokumentālā materiāla - lugu eksemplāriem, fotogrāfijām, kritikām, aprakstiem, scenogrāfijas skicēm, audio ierakstiem, filmu fragmentiem un intervijām ar iesaistītajiem māksliniekiem un aculieciniekiem - rekonstruēt minētās izrādes. Kas paliek pāri, kad izrādes mūžs uz skatuves beidzas? Kā šodien restaurēt iespējami precīzu izrādes norisi, ja saglabājušās vien dažas fotogrāfijas, pretrunīgas iestudējuma kritikas presē un lugas eksemplārs ar dažām piezīmēm lapu malās? Par šiem un citiem jautājumiem AVS studenti aicina uz sarunu gan vēsturisko izrāžu dalībniekus un aculieciniekus, gan ikvienu interesentu. Sarunās klātienē atmiņu pavedienus piekrituši šķetināt "Spartaka" režisors Valdis Lūriņš, Nacionālā teātra literārā konsultante Rita Melnace un "Elektras" aktieri Lāsma Kugrēna un Jānis Kaijaks.
Aicināti visi teātra mākslas cienītāji, kas vēlas uzzināt un atcerēties, dalīties savās atmiņās un pavadīt jauku vakaru sarunās par teātri.
Izrāžu rekonstrukcijas: Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15), ieeja - bez maksas.
Savukārt svētdien, 19. februārī, plkst. 19:00 jau ceturto reizi tiks atklāta drusciņ pazīstamā aktiera Leona Leščinska memoriālais dzīvoklis izrādē "Atmiņu istabas", kur nenoteikta kļūst patiesības un fikcijas klātesamība. Ekspertu viedoklis par izrādi:
Teātra kritiķe Linda Ģībiete: "Atmiņu istabu" iekšienē noteiktība pazūd un sākas pats interesantākais, ko teātra māksla var piedāvāt - spēle ar realitāti. Turklāt šoreiz spēlei robežu nav.Un ir tik patīkami atskārst, ka kāds tavu acu priekšā gaumīgi manipulē ar tavu patiesības izjūtu!"
Dejas kritiķe Inta Balode (www.journaldance.lv): "Izrāde par nāvi. Izrāde par to nāvi, pēc kuras nepaliks atmiņas, jo ne jau plakanais materiāls zem stikla kastēm cilvēku padara mūžīgu. (..) Tā ļauj padomāt, cik labi, ka citādi, cik labi, ka ne viss beigās izrādījās tas, pēc kā sākumā izskatījās, cik labi, ka par spīti sliktajai atmiņai pat bez īpašas piepūles var diezgan daudz atcerēties.."
Filmu operators un producents Valdis Celminš: "Manuprāt, Mārtiņš ar Kristu ir tik talantīgi, ka reizēm šķiet jocīgi, ka viņi vēl strādā neatkarīgajā teātrī, taču aizejot uz šādu izrādi viss top skaidrs."Atmiņu istabas" balansē starp performanci, klasisku teātri un dziļu fizioloģisku piedzīvojumu, kas notiek tiešām ar Tevi. Tās lielākā jauda ir šī spēja būt neatkarīgam."
Nākošās "Atmiņu istabas" izrādes: 19., 24. un 29. februārī plkst. 19:00
Biļetes iepriekšpārdošanā skolēniem, studentiem un pensionāriem, ISIC, ITIC, IYTC karšu īpašniekiem – 3 LVL, pārējiem 5 LVL
Biļetes uz izrādi var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv
Izstāde atvērta katru nedēļu no ceturtdienas līdz svētdienai laikā no plkst. 15:00 – 20:00.
Ieejas biļete uz izstādi skolēniem, studentiem, pensionāriem, ISIC, ITIC, IYTC karšu īpašniekiem - 0,50 LVL, pārējiem 1 LVL.
Sadarbības partneri: Kaņepes Kultūras centrs, Latvijas Jaunā Teātra institūts, Latvijas Kultūras akadēmija, ISIC.LV, Rīgas krāsu un laku rūpnīca, Grand Castillio, poligrāfija Gandrs, Antalis, LU studentu padome
Informatīvie atbalstītāji: žurnāls IR, Arterritory.lv Rīgas Laiks, Studija, Satori.lv, Vetomagazine, radio NABA, radio Klasika, LR 1 Kultūras Rondo, Kasnotiek.lv, Easyget.
Piedaloties portāla EasyGet.lv un radošās apvienības "Nomadi" kopīgi veidotajā konkursā, ir iespējams laimēt ielūgumus uz izrādi.
Seko līdzi arī sociālajos portālos:
Twitter: http://twitter.com/#!/nomadi_lv
Facebook: http://www.facebook.com/pages/Radošā-apvienība-NOMADI/221572637893060
Draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/nomadi
Foto: "Atmiņu istabas". Foto (c) Krista Burāne
