Sēdē piedalījās rakstnieki Liāna Langa, Nora Ikstena, Gundega Repše, Rudīte Kalpiņa, Inga Ābele, Inga Žolude, Uldis Bērziņš, Māris Bērziņš un Osvalds Zebris, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūras ministrijas valsts sekretāra p.i. Uldis Lielpēters, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA „Jāņa Rozes apgāds" direktore Renāte Punka, laikrakstu „Laiks" un „Brīvā Latvija" galvenā redaktore Ligita Kovtuna un citu daudzu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Tikšanās notika konstruktīvā, viegli sakaitētā atmosfērā, jo varas pārstāvji bija pārsteigti par skaitļiem, kas rakstnieku prezentācijā atspoguļoja katastrofāli nepietiekamo valsts finansējumu nacionālajai rakstniecībai.
Tikšanās laikā rakstnieki uzsvēra, ka latviešu literārā valoda ir mūsdienu latviešu valodas veidotāja, sargātāja un glabātāja. Nācijas un valodas pastāvēšanu un attīstību nodrošina nacionālā literatūra, taču valsts atbalsts nozarei ir katastrofāli zems: 2012. gadā tie ir 403 000 lati jeb 0,4% no 103 milj. latu lielā KM budžeta. KM budžeta apakšprogrammā „Mākslas un literatūra" literatūras nozarei paredzēti tikai 1,8% no 11,7 milj. latu.
Rakstnieku aicinājums ietvēra noteikt latviešu literatūru par prioritāro kultūras nozari nodrošināt latviešu valodas un literatūras kā prioritāras nozares iekļaušanu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā; pārdalīt esošo KM budžetu vai to palielināt un novirzīt literatūras nozarei vismaz 5 % no kopējā budžeta, par bāzi ņemot 2012. gada budžetu un izveidojot Nacionālās rakstniecības atbalsta programmu; atsākt aktīvu darbu pie likumprojekta izstrādes par radošajām personām; atjaunot Publiskā patapinājuma atlīdzības sistēmu sākotnējā apmērā.
Atbilstoši Ministru kabineta pieņemtā Valdības rīcības plāna 131. punktam rakstnieki aicināja nekavējoties uzsākt darbu pie VKKF finansēšanas sistēmas maiņas, nosakot tā budžeta izveidi no akcīzes nodokļu ieņēmumiem.
Rakstnieki nesaņēma atbildi uz iepriekš atklātajā vēstulē pausto jautājumu, kāpēc literatūras nozare tika izslēgta no VKKF mērķprogrammu saraksta, kas saņems VAS „Latvijas valsts meži" ziedotos finanšu līdzekļus, taču kultūras ministre apsolīja šo kļūdu nekavējoties labot un atrast valsts budžeta vai ziedotāju līdzekļus Nacionālās rakstniecības atbalsta programmai 300 000 latu apmērā, kā arī nākotnē atvēlēt literatūras nozarei 5 procentus no Kultūras ministrijas budžeta daļas, kas nav saistīta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību.
Sēdes noslēgumā rakstnieki iesniedza prasību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai līdz 2012. gada 1. martam izveidot un parakstīt sadarbības memorandu starp Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un literatūras un grāmatniecības nozares organizācijām un izstrādāt memoranda īstenošanas rīcības plānu 2012.–2014. gadam.
Rakstnieki plāno tikties arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku.