„Modernā šīs dienas teātrī jūtamas divas strāvas, kuras nes visu teātra mākslas saturu. Viena – apmierināt tagadējo asiņu laikmetā gurušo un uztraukto dvēseli skaistās teikās un tēlos kaut kur ārpus dzīves, dot sapņus un mieru, un pasaku; otra – meklētāja pēc tādas mākslas, kura būtu radnieciska šai jaunajai nākošai rītdienas dvēselei un apmierinātu to bez teikām un sapņiem," – tā 1916. gadā rakstā „Tagadējais un nākotnes teātris" raksta Jānis Akuraters.
Kāds ir modernais teātris, kā būtu jāmainās latviešu teātrim, kāds ir teātra uzdevums – šie un līdzīgi jautājumi izskan Jāņa Akuratera teātrim veltītajos rakstos periodikā. Apzinoties, ka teātri un skatītāju var mainīt dramaturģija, Akuraters piedalās modernās drāmas tulkošanā. Un tā viņa tulkojumā iznāk Morisa Māterlinka „Māsa Beatrise" (1913), Henrika Ibsena „Brands" (1912) un „Pērs Gints" (1914), Oskara Vailda „Salome" (1912).
Kā liecina latviešu teātra vēsture, tad it īpaši Ibsena lugu „Brands" un „Pērs Gints" iestudējumiem bijusi milzīga nozīme modernās teātra valodas meklējumos un sasniegumos gan režijā, gan scenogrāfijā. Lai atceramies slavenās „Branda" izrādes Dailes teātrī un „Pēra Ginta" interpretācijas Eduarda Smiļģa un Ādolfa Šapiro veidotajās versijās.
Pagājušajā gada vasarā pasaules scenogrāfijas izstādē Prāgas kvadrinnālē par skolas ekspozīciju Latvijas Mākslas akadēmijas topošie scenogrāfi jau otro reizi pēc kārtas ieguva zelta medaļu.
Izstādē "Atrasts tulkojumā" piedalīsies septiņi studenti ar scenogrāfijas maketiem, kas pagājušajā pusgadā tapuši Henrika Ibsena lugām „Pērs Gints", „Eijolfiņš" un „Helgelandes varoņi", Morisa Māterlinka „Māsa Beatrise", Viljama Šekspīra „Sapnis vasaras naktī", Knuta Hamsuna romānam „Pāns" un Edgara Po stāstam „Doktora Darvē un profesora Spalvē sistēma".
Šo literāro darbu interpretācijas un vizuālo zīmju atklāsmes ir tapušas kā mācību darbs un režisoru teātra reformatoru – Antonēna Arto, Pītera Bruka, Gordona Kreiga, Žorža Pitojeva, Eduarda Smiļģa, Konstantīna Staņislavska, Vsevoloda Meierholda – ideju studiju rezultāts.
Viena no izstādes dalībniecēm Marija Rozīte, kura piedāvās savu Knuta Hamsuna romāna „Pāns" interpretāciju, stāsta: „Izvēloties pētīt Staņislavski kā 20. gadsimta teātra reformatoru, man īpaši svarīgs šķita viņa izmantotais psiholoģiskais zemteksts, kas vienlīdz tuvina reālistiem un simbolistiem. Reizē tas man atviegloja darbu, risinot Knuta Hamsuna „Pāna" scenogrāfiju. Šajā romānā mani ieinteresēja, kas notiek ar cilvēku, ja to piespiedu kārtā vai pēc paša gribas, vai apstākļu sakritības dēļ ievieto vidē (noslēgtā vai atvērtā telpā), kur nepārtraukti ir gaisma. Diennaktī joprojām ir 24 stundas, stundā 60 minūtes, tikai naktī ir gaišs kā dienā. Cilvēks sāk jukt prātā. Ja ne uzreiz, tad pamazām, bet pamatīgi un neatgriezeniski.
Tas notiek arī ar leitnantu Glānu, 28 gadus jaunu vīrieti, kurš ierodas tālos Norvēģijas ziemeļos, kur polārā diena ilgst vairāku mēnešu garumā. Pamazām viņa neparastā, dzīvnieciskā uzvedība top saprotama, pat attaisnojama.
Es piedāvāju šī stāsta scenogrāfisko risinājumu kā noslēgtā vidē turēta indivīda psihes izpētes aktu. Mana scenogrāfija: sterila izmeklēšanas telpa/kabinets, kurā nepārtraukti iekšā spīd spilgta gaisma."
Izstādes atklāšana notiks 22. februārī plkst. 18.00.
Izstādes kuratori ir LMA Scenogrāfijas katedras pasniedzējs Viktors Jansons un Jāņa Akuratera muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Maira Valtere.
Izstādes apmeklējums iekļauts muzeja ieejas biļetes cenā: Ls 1,50
Skolēniem, studentiem, pensionāriem – Ls 1,00
Pedagogam, kurš atved grupu, ieeja bez maksas.
Tuvāka informācija pa tālruni 26703293 (Maira Valtere) vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.akurateramuzejs.lv un www.memorialiemuzeji.lv