Lai gan šīs izstādes var būt skatāmas kā divas atsevišķas personālizstādes, tomēr sērijām „Krāslava" un „Zemgalības zīmes" ir kāds kopīgs vadmotīvs – abi autori melnbaltajā fotogrāfijā dokumentējuši Latvijas iedzīvotājus, viņu ikdienas gaitas un rūpes, amata pienākumus un sadzīves apstākļus, neviļus atklājot arī pašu cilvēku rakstura iezīmes un emocijas dažādos laika posmos. Fotogrāfu skatupunktā nonākuši cilvēki, kuri dzīvo un darbojas ārpus lielpilsētu ritma, pievēršot uzmanību to Latvijas iedzīvotāju stāstiem, kas varbūt ikdienā mums nešķiet gana interesanti vai nav pietiekami pārsteidzoši.
Vitauta Mihalovska (1946) fotogrāfiju sērija „Krāslava" tapusi laika posmā no 1989.-1991. gadam. Kā stāsta pats fotogrāfs: „Koncepcija ir vienkārša - parādīt Krāslavu un tās iedzīvotājus pārmaiņu laikā, kad daudz kas grūst un daudz kas nezināms nāk vietā. Atmodas laika notikumi galvenokārt koncentrējās Rīgā. Cilvēki no visas Latvijas ieradās galvaspilsētā, lai veidotu barikādes, piedalītos manifestācijās un būtu kopā, kad atdzimst neatkarīga valsts. Bet kas notika tālāk no centra? Kā tas atspoguļojās mazpilsētās un laukos? Tādēļ tikos ar jauniem un veciem cilvēkiem Krāslavas pilsētā un apkārtnē, fotografēju amata meistarus un iestāžu darbiniekus, bērnus - mēģināju uztaustīt pilsētas pulsu šai laikā. Neuzstādīju sev par uzdevumu rādīt Tautas fronti un Interfronti, bet fiksēt visu ko piedāvāja šīs pilsētas ikdiena." Vitauts Mihalovskis fotogrāfiju sākotnēji apguvis pašmācības ceļā, bet vēlāk darbojoties fotoklubā „Ogre", kad tā mākslinieciskais vadītājs bija fotogrāfs Egons Spuris. Šobrīd Vitauts pats ir fotokluba „Ogre" vadītājs un uzskata, ka visus šos gadus palicis uzticīgs sava kādreizējā skolotāja Egona Spura radošā ceļa sekotājs. Fotogrāfs aktīvi līdzdarbojas dažādās kultūras un fotomākslas aktivitātēs, viņam bijušas vairākas grupu un personālizstādes Latvijā un ārpus tās.
Savukārt fotogrāfa Harija Dainas Liepiņa (1961) darbs pie sērijas „Zemgalības zīmes" aizsācies pavisam nesenā pagātnē – 2010. gadā, ceļojot zirga pajūgā pa Zemgales pusi. „Tas ir sociāls dokuments par Zemgales lauku un mazpilsētu šodienu. Nejauši sastapto cilvēku portreti un vides fakti ir sava veida dienasgrāmata bildēs. Nesteidzīgā solī, rokasspiediena attālumā iepazīti zemgalieši un viņu dzīve – pagalmā, druvā, kūtī, veikalā, pansionātā, skolā, tirgus laukumā, ugunsdzēsēju depo un kur tik vēl ne. Notikums pie notikuma, cilvēks pie cilvēka[...]Ikviens no mums ir svarīgs tikai kādai mazai daļai no miljardiem cilvēku, kas dzīvo pasaulē, no miljoniem, kas mājo Latvijā, no 300 tūkstošiem, kas dzīvo Zemgalē," par savu darbu sēriju stāsta fotogrāfs. Katram attēlam izstādē pievienots arī savs stāsts - īss autora komentārs. Pirms tam „Zemgalības zīmes" bijušas izstādītas arī Jelgavā, Tukumā, Dobelē, Saldū un Jēkabpilī. Harijs Daina Liepiņš ar fotogrāfiju sācis nodarboties astoņdesmito gadu vidū un pašmācības ceļā apguvis dažādus fotogrāfijas tehniskos procesus. Sarkanās istabas skolu atzīst par lielisku piedzīvojumu. Strādādams reklāmas jomā, Harijs ir daudzu ideju, tekstu un fotoattēlu autors. Fotogrāfs piedalījies arī vairākās grupu un personālizstādēs un līdzdarbojies dažādās Latvijas fotogrāfijas un kultūras notikumos.
Abu izstāžu atklāšana paredzēta ceturtdien, 1. martā, plkst. 18.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8, Vecrīgā.
Papildu informācija: www.fotomuzejs.lv
Foto: Pavāres. Foto (c) Vitauts Mihalovskis
