Uz zīda auduma visās varavīksnes krāsās lepojas pūķi. Sākotnēji šķiet – tie pieder Austrumu kultūrai, bet, iepazīstot folkloras bagātības, to izcelsmei ir visai dziļas saknes arī latviešu un somu kultūrā. Folkloristikā – pūķus pasakās pētījuši Anti Ārne un Ansis Lerhis – Puškaitis, pūķus var atrast gan latviešu, gan ziemeļvalstu literatūrā, mūsdienu grafiskajā dizainā un pat arhitektūrā. Pūķis kā bagātību glabātājs simbolizē to, ko tautai šobrīd patiesi vajadzētu sargāt kā dārgumu – mūsu nākotni. Senajos Vidējos Austrumos pūķi saistīja ar dzīvības ūdeni, bet skandināvu mitoloģijā Midgardas čūska bija apvijusies pasaulei, nodalot pirmatnējo haosu no apdzīvotās pasaules. Aktualitāti šie tēli nav zaudējuši arī šodien.
Miniatūrtekstila daudzie darbi veidoti šobrīd tik modernajā valcētā filca tehnikā ar aplikācijām, uzlīmēm un izšuvumiem. Tie patiešām rada sajūtu, ka mēs katrs pa savu mazo lodziņu skatāmies uz plašo pasauli.