Tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai galerija Antonija ir sarūpējusi vērienīgu izstādi, kurā jaušamas gan sievišķā, gan vīrišķā mijiedarbība, jo kā dabā, tā mākslā vienam bez otra ir grūti pastāvēt. Nosaukums šai izstādei ir aizgūts no Andreja Ameļkociča tāda paša nosaukuma gleznas „Vērsis un Venēra". Izstādes ekspozīcijā tiek piedāvātas vairāk kā simts mākslinieku 200 gleznas un grafikas, kā arī tēlniecība, porcelāns, antīkās mēbeles, interjera priekšmeti un citi mākslas darbi – kopumā 264.
Sievietes tēls izstādē dominēs ļoti daudzos darbos un ir tik pat dažāds kā sieviete pati. Mazliet stilizētu un romantisku to ieraugam J. A. Strazdiņa, G. Šenberga, K. Brencēna , H. Vīkas un L. Mūrnieka darbos. Tas var būt gan koķets I. Zeberiņa, J. Sokana, B. Bērziņa grafikās, gan erotisks – A. Zārdiņa un U. Zemzara darbos. Kā skaistas tautu meitas tās lūkosies no L. Liberta un Veinberga gleznām, kā čaklas strādnieces siena laikā H. Vīkas darbā „Siena laiks" un kā mātes tēls E. Grūbes darbā „Māte". Ar skaistiem aktiem un portretiem priecēs Ē. Romane, D. Vidulejs ar gleznu „Četras Grācijas", E. Hermanovskis un R. Ivanovs.
Vīrišķo pusi pārstāvēs S. Vidbergs ar „Ostas krodziņu", A. Annuss ar gleznu „Zēns un zivs", V. Kalvāns ar „Smēdi", O. Pladers, A. Zviedris, S. Kreics un B. Celmiņš ar jūrai un jūrnieku tematikai veltītām gleznām, I. Henrihsons ar darbu „Nokritušais", I. Blumbergs ar pārliecinošu grafiku , kā arī daudzi citi.
Neiztiks arī bez ziediem, tie būs skatāmi J. Cielava, A. Artuma, V. Eglīša, F. Milta, J. Oša, J. Spriņģa, L. Mūrnieka, M. Muižules, A. Melderes, B. Delles, H. Siliņa, Ē. Gulbes un vēl citu autoru gleznās.
Tāpat skatītājus priecēs ainavas un klusās dabas, ko radījuši tādi ievērību guvuši mākslinieki kā A. Bromults, L. Svemps, K. Visockis, J. Viļumainis, K. Ubāns, J. Pauļuks, R. Pinnis, E. Vinters, A. Naumovs, A. Zariņa, A. Akopjans un citi.
Ekspozīcijā būs skatāma arī ļoti laba tēlniecība. Kā vienu no pirmajiem varētu minēt vienu no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Burkardu Dzeni, kas savā laikā mācījies Parīzē no impresionisma pamatlicēja tēlniecībā Ogista Rodēna, ar darbu „Meitene", kas ilustrēts 1926. gadā. Skatītājus priecēs arī sava laika izcilās tēlnieces Aleksandras Briedes ģipša darbs.
Izstāde būs ļoti daudzveidīga un ar to sagādās prieku daudziem mākslas cienītājiem.
Galerijā „Antonija" izstāde būs apskatāma no 8. līdz 31. martam, kas noslēgsies ar izstādes darbu izsoli.
Papildu informācija: www.antonia.lv
