„Māterlinku izaudzinājis dārzs. Viņa tēvs bijis dārznieks." Tā rakstīts par vienu no 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma nozīmīgākajiem beļģu rakstniekiem simbolistiem, kuram šogad ir 150. jubileja.
Morisa Māterlinka (1862 – 1949) dramaturģijas darbi aizrāvuši Konstantinu Staņislavski, Vsevolodu Meierholdu, Gordonu Kreigu, Antonēnu Arto... Un arī latviešu režisorus, kuri ir iestudējuši Māterlinka lugas „Zilais putns", „Māsa Beatrise" u.c.
Arī mūziķiem – kopumā ap 80 komponistu, to skaitā Klodam Debisī un Žanam Sibēliusam – Māterlinka darbi bijuši iedvesmas avots. Šie fakti tikai apliecina simbolisma un Morisa Māterlinka darbu daudzslāņainību un dziļumu, kas tiem ļauj būt aktuāliem jau vairāk nekā simts gadus.
„Akurateru izaudzinājis mežs. Viņa tēvs bijis mežzinis." Tā varētu rakstīt par Jāni Akurateru, dzejnieku, rakstnieku, kultūras darbinieku un spilgtu personību, kas bija apveltīts ar asu un modru prātu. Arī viņu var uzskatīt par Māterlinka iedvesmoto. 1913. gadā – divpadsmit gadus pēc lugas iznākšanas franču valodā – Akuraters pirmais un līdz šim arī vienīgais latviešu valodā iztulko Māterlinka lugu „Māsa Beatrise".
Savu versiju par šo lugu mūsdienīgā izpildījumā piedāvā topošais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš – viens no sešiem Latvijas Mākslas Akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studentiem, kuru darbi līdz 10. martam ir apskatāmi Akuratera muzejā izstādē „Atrasts tulkojumā".
10. martā izstādes izskaņai par godu iecerēts Morisam Māterlinkam veltīts vakars, kad Akuratera mājas Kamīnzāles durvis tiks vērtas stāstiem par rakstnieku, kuru audzinājis dārzs un puķes, un viņa ietekmi uz latviešu autoriem.
Pasākumā piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Simonas Valke, skanēs Māterlinka dzeja franču un latviešu valodā Lukasa Lappuķes un Madaras Ulmes lasījumā un franču mūzika.
Šis vakars būs viens no pirmajiem Morisam Māterlinkam veltītajiem pasākumiem Latvijā viņa 150. jubilejas gadā.
Ieeja - par ziedojumiem.
Tuvāka informācija pa tālruni 20382047 (Monta Krūze) vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv