Māra Brašmane (1944) jau kopš 1970. gadiem strādājusi par fotogrāfi, vispirms Rundāles pils muzejā, vēlāk – Valsts mākslas muzejā. Autores fotogrāfijas un mākslas darbu reprodukcijas publicētas vairāk nekā piecdesmit grāmatās, albumos un katalogos, tomēr pelnītu atzinību par savām dokumentālajām fotogrāfijām autore ieguvusi tikai pēdējā desmitgadē līdz ar personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (2002) un izdevniecības Neputns 2005. gadā izdoto foto albumu „Manas jaunības pilsēta", kas ieguva Latvijas Mākslinieku savienības un VKKF Gada balvu par labāko sniegumu foto mākslā un Aleksandra Čaka balvu (2003). Māksliniecei bijušas izstādes Rīgā, Kopenhāgenā, Viļņā, Tallinā un citur, viņas darbi ir arī Jaunā Rīgas teātra izrādes „Klusuma skaņas. Saimona un Garfunkela koncerts Rīgā 1968. gadā, kurš nekad nenotika" (režisors A. Hermanis, 2007) galvenais vizuālais akcents.
Māras Brašmanes arhīvs par dzīvi un cilvēkiem Latvijā 20. gadsimta 60., 70. un 80. gados atšķirībā no tajā laikā valdošās poetizētās vai patētiskās salonfotogrāfijas, izceļas ar jūtīgu nesamākslotu ikdienas norišu vērojumu un portretējumu, kas no šodienas skatu punkta iegūst unikālu māksliniecisko vērtību. Māra Brašmane turpina fotogrāfēt, arī savos jaunākajos darbos saglabājot to nepiespiesto vienkāršību, sirds gaišumu un cilvēkmīlestību, kas raksturīgi tieši viņas pasaules redzējumam, arvien paliekot uzticīga savam aicinājumam: „Dokumentēt īstenību. Tik vienkāršu, ikdienišķu un normālu. To vienīgo dzīvi, kurā ir svarīgs katrs nodzīvotais mirklis".
Jaunajā mākslinieces personālizstādē "Sievietes, sievietes..." galerijā Pegazs skatītājiem tiek sniegta iespēja iepazīties ar fascinējošu portretu galeriju. Sievietes senāk un šodien – meitenes, mātes, aktrises, mākslinieces, fotogrāfes, režisores, mākslas zinātnieces, dārznieces u.c. – tas ir fotogrāfes Māras Brašmanes dokumentējums. Tur ir gan labi pazīstamas personas - režisore Māra Ķimele, gleznotājas Maija Tabaka, Anita Kreituse, Laima Eglīte, fotogrāfe Inta Ruka, mākslas zinātnieces Laima Slava un Kristiāna Ābele, mākslinieki Ieva un Imants Lancmaņi, gan tikai Mārai Brašmanei zināmie jauši vai nejauši sastaptie cilvēki. Bet galvenais ir tas, ka ikvienā portretā māksliniece ir pratusi atklāt savu varoņu individuālo raksturu, notvert gaistošo emocionālā mirkļa noskaņu, parādīt ikvienas sievietes neparasto skaistumu.
