Janušs Leons Višņevskis intervijās vienmēr uzsvēris, ka ir ļoti emocionāls un varbūt tieši tādēļ paralēli eksaktajai zinātnieka karjerai, kur visi pētījumi jāapraksta sausā, precīzā valodā, emocijas pārstrādā literāros darbos. Arī rakstot viņam piemīt īsta pētnieka neatlaidība un neparasta asredzība, atainojot cilvēkiem piemītošo emociju un jūtu gammu. Jau pirmais romāns "Vientulība tīmeklī", kura lasītāju skaits sniedzas miljonos, pārsteidza ar to, ka vīrieša skatījums var būt tik bagāts jūtām, tik atklāti maigs un ievainojams vienlaikus.
Jaunajā stāstu krājumā šī asredzība, maigums un mīlestība pret savām varonēm un lasītājām apvienojumā ar mazuliet vecmodīgu galantumu un pilnīgi mūsdienīgām kaisles izpausmēm, rada to, ko nu jau var dēvēt par "Višņevska fenomenu": dāmām domātu literatūru, ko sarakstījis absolūti vīrišķīgs vīrietis. Tāds, kas nebaidās mīlēt, būt ievainojams, atklāt visslēptākās fantāzijas – un pretī paņemt vien ikkatras lasītājas mazo pirkstiņu. Un noskūpstīt to.
Septiņi stāsti par to, kā sievietes savaldzina un iekaro vīriešus, pakļauj tos un pašas pakļaujas. Stāsti par to, ko mīlestība var nodarīt cilvēkiem, un arī par to, ko cilvēki var nodarīt mīlestībai.
No poļu valodas tulkojusi Irēna Birzvalka.