Pasaciņas tēls Aspazijas darbos ir iekšējās brīvības domas nesējs. Iespējams, bēgot no dzīves realitātes, to savā fantāzijā radījusi jau mazā Elza.
Arī pieaugusī dzejniece Aspazija dvēseles patvērumu atrada fantāzijas pasaulē, starp citiem tēliem atkal sastopot to vienīgo un nemainīgo – Pasaciņu.
Varbūt pasaka ir vienīgā realitāte, kas sevī slēpj patieso, bet viss pārējais ir dažādu masku pielaikošana? Sabiedrībai maskošanās vienmēr bijusi pieņemama, arī šodien:
Mēs visi melos
Ietīti
Kā zīda diegos
Zirnekļi.
(Aspazija)
Tomēr mainās ne tikai cilvēki, arī maskas mainās. Bet Aspazijas Pasaciņa palikusi nemainīga –tas ir mēģinājums norobežoties no liekulības, bezjēdzīgiem noteikumiem, augstāk un zemāk esošu cilvēku attiecībām, kas balstītas savtīgos mērķos. Tā ir tā brīvība, ko izjūtam, pārkāpjot savas fantāzijas slieksni, jo cilvēka iekšējā pasaule ir bezgalīga kā pasaka, tā nekad nebeidzas. Pasaciņa nekad neapstājas.
Bet arī realitātes piedāvātās maskas slēpj sevī bezgalīgas iespējas, un viena no tām ir iespēja, uzliekot masku, paslēpties. Aiz maskas slēpās arī Aspazijas asaras un izmisums, skumjas un vientulība. Tā bija iespēja pasargāt savu Pasaciņu, savu iekšējo gaitu, sajust dvēseles mieru, kad atkal viss ir savās vietās – Pasaciņa sēd uz sliekšņa, virs galvas debesu bezgalība un „uz baltā papīra sniega melnā tinte" rada brīnumaino pasauli, ko tagad saucam par Aspazijas daiļradi.
Domājot par šīm kopsakarībām, arī radās izstādes nosaukums – Maskas un pasakas. Masku performancē kopā ar jaunajiem māksliniekiem – Majoru pamatskolas vizuālās mākslas pulciņa 6.–8. klašu skolēniem – mēģināsim noskaidrot dažādu masku veidošanas mērķus. Skolēnu radītās maskas atspoguļo mūsdienu skatījumu uz pasauli un vienlaikus iezīmē Aspazijas darbu nepārejošo mūsdienīgumu.
Izstādē varēs iepazīties ne tikai ar skolēnu zīmējumiem, bet ieraudzīt arī kaut ko gluži neparastu – 6 telpiskus trīsdimensiju objektus. Tā ir papjēmašē tehnikā veidotas maskas, kas papildinātas ar gleznām. Šie darbi ieguvuši godalgas gan novadā, gan valstī, bijuši apskatāmi Rīgas Latviešu biedrībā.
Izstādes autori ir 6.–8. klašu skolēni, bet maskas demonstrēs 2.–3. klašu skolēni. Skolotāja – Inga Freiberga.
Izstādes apmeklētājus gaida vēl kāds pārsteigums – lietu pārtapšana tēlos jeb skolēnu veidota telpiska savdabīgu tēlu pasaka – asamblāža*.
Autori cer, ka šī izstāde rosinās apmeklētājos neparastu radošās fantāzijas atklāsmi.
Izstādes atklāšanas viesi varēs noskatīsies skolēnu uzvedumu „Pasaciņa" un uzzināt, ka var paiet vesels gadsimts pēc dzejoļa tapšanas, bet dzejas tēls joprojām dzīvo. Tā būs vēl viena iespēja satikt Aspazijas Pasaciņu, lai kaut uz īsu brīdi apstātos un ar viņu parunātos.
Tādi brīnumi iespējami tikai tad, kad sagaidām Aspazijas dzimšanas dienu, tikai martā, tikai Majoros, tikai Raiņa un Aspazijas vasarnīcā!
* Asamblāža – „salikums", modernās mākslas paņēmiens, kurā atsevišķas darba daļas tiek telpiski līmētas. Pirmo reizi šis mākslas paņēmiens parādās ap 1912. gadu Pablo Pikaso darbos un kļūst pazīstams visā Eiropā.
Foto: Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros. Publicitātes foto