Franču kino leģendas Marinas Vladi vēstījums īpaši Latvijas skatītājiem gaidāmo viesizrāžu priekšvakarā: „Iesākumā es nevēlējos atgriezties pie šīs izrādes, tomēr beidzamā laika notikumi mainīja manu lēmumu. Es runāju par izdaudzināto filmu „Visockis. Paldies, ka dzīvs". Arvien esmu bijusi pret jelkādas kinofilmas tapšanu par Visocki un uzskatu, ka manu viedokli nedrīkst neņemt vērā: es esmu viņa pēdējā sieva, atraitne un man uz to ir morālas tiesības. Es jūtos aizvainota ne vien tādēļ, ka šajā lentē tiek atsegts drausmīgs viņa dzīves periods, bet arī tādēļ, ka filma līdz galējai banalitātei ataino pašu Visocki. Es esmu izmisusi, jo daudzi jaunie skatītāji nu šādu atklās sev dižo mākslinieku un neparasto cilvēku, bet no viņa tēla vairs nekad netiks notraukts zemiskais aptraipījums.
Īpaši liels rūgtums un riebums pārņem tādēļ, ka drausmās nekrietnības iniciators bijis viņa dēls, kurš ne tikai nenolasīja savā veikumā noziegumu, apgrēcību, bet arī lepojas un lielās ar to, ka ticamības vārdā izmantojis Visocka pēcnāves masku.
Es apzinos, ka, godinot piemiņu par Volodju, mans pienākums ir visiem, kuri viņu mīlējuši, izstāstīt nesagrozītu patiesību. Izrādē ir iekļauts ļoti daudz no mūsu intīmās telpas. Iespējams, ka redzētais šķitīs pārāk skaudrs un atklāts – kā mešanās bezdibenī – , taču es tajā neesmu vienkārši aktrise, bet sieviete, kura aizstāv savu zaudēto mīļoto – vīrieti, kurš bijis dzīves lielākā mīlestība un vienlaikus arī sāpes."
Parīzi būtu grūti pārsteigt ar mīlasstāstiem, bet šī vaļsirdīgā izrāde, kas iestudēta pirms dažiem gadiem, un pēc ilgāka pārtraukuma atsaukusi uz skatuves dēļiem Marinu Vladi, izraisīja Francijā īstu sensāciju. Tās pirmizrāde notika slavenajā teātrī „Les Bouffes du Nord", kuru vada izcilais režijas meistars Pīters Bruks un kur pirms daudziem gadiem Vladimirs Visockis pirmo reizi uzstājās franču publikai.
Nav iespējams pienācīgi nenovērtēt vispasaules slavu iemantojušās sievietes neiedomājamo varonību, uzdrošinoties uzstāties ar publisku grēksūdzi – atklāti stāstīt par Viņu un Viņiem abiem.
Marina Vladi izceļ no atmiņu apcirkņiem ainas un gluži kā fotouzliesmojums, kas vērsts pagātnē, runā par mūžību. Šī krievu nācijai raksturīgā smeldze, kas apvīta ar franču maigumu, rada īpašu noskaņojumu un nevienu neatstāj vienaldzīgu. Izrādes laikā nepamet sajūta, ka viņas neredzamais partneris ir turpat vien klātesošs... un izdzīvo savu lomu. Aktieris un aktrise, kuri dzīves laikā nav tikušies uz skatuves, nu savijušies dialogā, kas nebeidzas, kamēr vien kāds no viņiem vēl nav nāves skavās. Kopā pieredzētais neizgaist, bet teātris sniedz iespēju atkal iegrimt visdārgākajos mirkļos, visskaistākajās atmiņās, sirds dziļākajās jūtās vēl un vēl...
Mēs bijām kupls pulks – tie, kuri mīlējām Visocki. Vladi atgādinās mums par šo mīlestību.
Rīgā iestudējums „Vladimirs Visockis. Pārtrauktais lidojums" tiks izrādīts 22. un 23. aprīlī Dailes teātrī.
