Māksliniekus, dzejniekus un filozofus vienmēr saistījusi doma, ka kaut kur pastāv idilliska vieta, mūžīgās laimes zeme Arkādija. Aleksandra Beļcova līdzīgi daudziem slaveniem franču māksliniekiem 20. gadsimta sākumā savu Arkādiju atrada Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, ko franči dēvē par Azūra krastu – Côte d'Azur.
Franču Rivjērai bija liela nozīme Aleksandras Beļcovas dzīvē un daiļradē. No 1925. līdz 1931. gadam māksliniece regulāri brauca ārstēties uz Francijas dienvidiem, vienmēr dzīvojot tur vairākus mēnešus. Azūra piekraste ar tās maigo klimatu, īpašo jūras gaisu un brīnišķīgo dabu ne tikai palīdzēja viņai uzveikt nāvējošo slimību, bet arī kļuva par iedvesmas avotu daudziem mākslas darbiem. Šī vieta dāvāja Aleksandrai Beļcovai spēkus un enerģiju gan tad, kad māksliniece, spiesta ievērot gultas režīmu, gleznoja un zīmēja pa istabas logu redzamās ainavas, pašportretus un sanatorijas pacientu portretus, gan tad, kad, ceļojot pa apburošajām Rivjēras pilsētiņām, fiksēja savus iespaidus skiču blociņos. Côte d'Azur viņa baudīja arī greznu un bezrūpīgu dzīvi ar tās tradicionālajiem karnevāliem, vietējiem svētkiem un pat Montekarlo kazino piedāvātajām azarta spēlēm.
Atzīmējot 120 gadus kopš gleznotājas dzimšanas, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs piedāvā saviem apmeklētājiem ekskursiju un sarunu izstādē „Aleksandra Beļcova un Franču Rivjēra". Kopā ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Mag. art. Nataļju Jevsejevu skatītāji ieraudzīs Franču Rivjēru mākslinieces acīm un iepazīs vienu no spožākajiem posmiem viņas radošajā biogrāfijā.
Plašāk par izstādi lasiet LNMM mājaslapā: http://www.lnmm.lv/lv/sbm/info/visit/exhibition/2012/aleksandra-beljcova-un-franchu-rivjera/.
Foto: Aleksandra Beļcova. Pašportrets lakatā. 1927.–1928. Papīrs, akvarelis, guaša. SBM kolekcija. Skenējums