Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814–1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvojis Pērnavā un tikai 1842. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846–1920) bieži apmeklējis Rīgu. Šeit abi, protams, katrs savā laikā, satikuši arī savas nākamās sievas. Sākoties 1917. gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu. Vēlāk uz Rīgu pārcēlās dzīvot daži viņa ģimenes locekļi un firmas pārstāvji.
Vēl viena saikne ar Latviju veidojas radošā darba aspektā. „Faberžē firmā Pēterburgā un Maskavā paraugus sudraba izstrādājumiem zīmējis gleznotājs un grafiķis Jānis Lībergs (1862–1933), kas izglītību bija ieguvis Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1895), no 1901. līdz 1903. gadam tur par sīkplastikas formu veidotāju ir strādājis Teodors Zaļkalns, viņš izgatavoja modeļus nelielām statuetēm, dzīvnieku figūriņām un citiem sīkplastikas izstrādājumiem. Amata prasmi pie P. K. Faberžē apguva Tukuma zeltkaļa Frīdriha Osvalda Tālberga dēls Artūrs Tālbergs," stāsta mākslas zinātniece Vita Banga savā rakstā „Mītiskais Faberžē" žurnāla „Māksla Plus" 2006. gada Nr. 1.
Izstādē Mākslas muzejā „Rīgas Birža" tiek eksponēti agrīnie darbi no Gustava Faberžē juvelieru darbnīcas laikiem un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi, kas ir savas nozares augstākās meistarības paraugi. Vairāki darbi ir slavenā meistara Mihaila Perhina radīti. Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem, katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas „Faberžē" vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē, kā arī raksturo šī juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti.
Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, sākot no pazīstamā zīmola – Lieldienu olas – līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kas pieskaitāmi „Faberžē" nama ekskluzīvākajiem darinājumiem. Katra darba vēsture saistībā ar kolekciju, no kuras tas nācis, veido savu stāstu, līdz ar to izstāde ir ne tikai vizuāli baudāma, bet sniedz arī apjomīgu informāciju par noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslas stilu ietekmi uz juveliermākslu. Ekspozīcijai izvēlētajos darbos īpaši jūtama jūgendstila un itāļu renesanses laika mākslas ietekme, kas atspoguļojas raksturīgo ornamentālo motīvu izmantošanā un smalkajā izpildījuma manierē. To visu apvieno franču juveliermākslai piemītošā elegance. Neparastā un neviennozīmīgā stilu kombinācija izriet no „Faberžē" interešu un ietekmju loka, radot savdabīgu, neatkārtojamu izpildījuma rokrakstu.
Izstādes projekts ir iekļauts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Kultūras ministriju sadarbības programmā 2010.–2012. gadam. Izstādē ekponēti darbi no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Valsts Vēstures muzeja un A. Fersmana Mineroloģijas muzeja krājuma (Krievija). Savā laikā A. Fersmana kolekcijai darbus atlasījis pats Pēteris Karls Faberžē. Šajā kolekcijā pēc Nikolaja II ģimenes apcietināšanas P. K. Faberžē pašrocīgi nodevis arī pēdējos, pat vēl nepabeigtos izstrādājumus.
Ekspozīciju papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijā esošie Faberžē darbi.
Izstādi atbalsta Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijas Republikā, Rietumu bankas Labdarības fonds, Rietumu banka, apdrošināšanas kompānija „ Alfa Starhovaņije", interjera firmas „Viva Sofa", „Krassky", „Palazzo Rīga", „G Elektro".
Mākslas muzejs „Rīgas Birža" (Doma laukums 6)
Darba laiks:
Katru dienu 10.00–18.00, kase 10.00–17.45
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.45
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
Biļešu cenas:
Izstāde Lielajā izstāžu zālē
Pieaugušie: LVL 3,00 (2,50)*
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 10 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Foto: P. K. Faberžē juvelieru firma, F. Rikerta darbnīca. Kausiņš. 1908–1917, Maskava. Sudrabs, emalja. Vijums, zeltījums; kalums, lējums. Valsts Vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto
