Filma "Maršruts Ķekava – Omskas apgabals 1949" vēsta par trim dzimtām, kuras pirms okupācijas dzīvoja Ķekavas apkaimē: Vildes dzimtu, Ganģu dzimtu un Sēju dzimtu – par to dzīvi izsūtījumā un atgriešanos dzimtenē. 2011.gada vasarā kopā ar filmēšanas grupu uz Sibīriju devās Didzis Gaņģis, kuram 1949.gadā bija tikai četri gadi, viņš sastapa bērnības draugus, atrada tēva kapu Omskas apgabala Moisejevkas sādžā. Tikmēr Ķekavā dzīvi, mierīgi cepot maizi un barojot kazas, turpina Biruta Sēja, bet Gunārs Vilde ar dēlu Guntaru atjauno senču mājas un kopj bišu saimes. Ikdienā par Sibīriju runā maz, bet neviens to nav aizmirsis.
Dzintras Gekas dokumentālās filmas televīzijas pirmizrāde 25. martā, plkst. 21:40, ir tikai viena no vairākām vēstures tēmām veltītajām "pieturvietām", kas gaidāmas Latvijas Televīzijas ēterā laikā, kad pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Piektdien, 23. martā, plkst. 18:30 LTV1 skatītājiem piedāvā Dzintras Gekas dokumentālās filmas "Sibīrijas dienasgrāmatas 1949. gads" televīzijas pirmizrādi. Filmas operatori - Aivars Lubānietis un Igors Tūns, mūzikas autori – Pēteris Vasks un Arturs Maskats. Filmā stāstīts par Sibīrijas bērnu otrreizējo deportāciju uz agrākajām nometinājuma vietām 1949. gada 25. martā.
Savukārt 23. martā plkst. 22:10 LTV1 rādīs Likteņdārza atbalsta koncertu „Latviešu mūzikas dārzs", kas norisināsies Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 20. martā.
Kokneses fonda organizētajā labdarības pasākumā – koncertā „Latviešu mūzikas dārzs" skanēs Jāņa Mediņa un Artura Maskata darbi. Likteņdārzam veltītajā koncertā mākslinieki uzstāsies bez atlīdzības. Savu darbu šajā pasākumā Likteņdārza tapšanai ziedos pianists Reinis Zariņš, Latvijas Radio koris, LNO mākslinieciskais vadītājs Arturs Maskats, diriģenti Modests Pitrens un Andris Veismanis, režisore Elita Bukovska, kā arī fonda dibinātājs, LNO galvenais scenogrāfs Andris Freibergs.
Kokneses fonds ir iecerējis šādus pasākumus martā rīkot katru gadu līdz pat 2018. gadam. To mērķis – kļūt par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas notikumiem mākslā un kultūrā, uzaicināt uzstāties Latvijā un ārzemēs atzītus Latvijas mūziķus, kā arī aicināt piedalīties mākslas izsolē izcilākos Latvijas un ārzemju māksliniekus. Latvijas Televīzijai ir gods piedalīties šajā labdarības pasākumā un piedāvāt skatītājiem sekot līdzi Likteņdārza tapšanai.
Savukārt personības traģikai vēstures griežos Latvijas Televīzijas ēterā veltīts Māras Zālītes lugas „Lācis" iestudējums Nacionālajā teātrī (režisore Indra Roga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis), ko LTV1 demonstrēs sestdien, 24. martā, plkst. 11:00, izrāžu zelta fonda ierakstu ciklā „Dienas izrāde".
Lugas darbība norisinās no 1939.gada jūnija līdz 1949.gada jūnijam. Izrādes galvenais varonis nav tikai populārais rakstnieks Vilis Lācis, kura uzvārds izmantots izrādes nosaukumā. Latviešu rakstniecības spožā zvaigzne vai latviešu tautas nodevējs? Varonis vai slepkava? Mākslinieks vai kolaboracionists? Lai cik skaļi tas izklausītos, izrādes galvenais varonis tomēr ir tauta - tie, kas savas vienīgās dzīves spiesti dzīvot lielu vēsturisku notikumu ēnā.
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāju (latviešu, ebreju, krievu, poļu), to skaitā ap četriem tūkstošiem bērnu vecumā līdz 16 gadiem, savukārt 1949. gada deportācijās izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. Tas ir viens no traģiskākajiem posmiem Latvijas jauno laiku vēsturē.
Vēsturiskā atmiņa ir viens no būtiskākajiem sabiedrību un nāciju veidojošojiem aspektiem, kura uzturēšanas uzdevumu Latvijas Televīzijas turpinās pildīt arī turpmāk. Tā jau aprīļa vidū LTV1 sāks demonstrēt latviešu dokumentālo filmu izlasi, kurā atspoguļoti Otrā pasaules kara notikumi.
Foto: Kadrs no Dzintras Gekas dokumentālās filmas "Maršruts Ķekava – Omskas apgabals 1949". Publicitātes foto
