Pretēji kultivētajam viedoklim, ka mākslā panākumus var sasniegt tikai saņemot akadēmisku izglītība, H. Siliņš visu apguvis pašmācības ceļā. Talants, neatlaidība un darba mīlestība ir trīs vaļi, uz kuriem balstījās mākslinieka veiksmes formula. Viņa darbi vienmēr ir izcēlušies Latvijas glezniecības kopainā ar savu krāsainību un pamatīgumu.
Mākslinieka darbu tematika.– klusā daba, ikdienas burzma Rīgas ielās, jahtu piestātnes un mazpilsētu ainavas, daiļrades sākumposmā ir tikai ievingrināšanās tam, ko mākslinieks rada 20.gs. 70. gadu sākumā. Darbos pamazām pazūd smalkā detalizācija un stafāžas. Uz audekliem sāk dominēt tīru krāsu ritmi. Dabas un gadalaiku tēlojumos priekšroka tiek dota ekspresīvām rudens un pavasara kompozīcijām. Mākslinieku iedvesmo Spānijas un Francijas pilsētu arhitektūra – katedrāles un dienvidnieciskā ēku uzbūves struktūra. Tam visam tiek pretstatīti māksliniekam mīļie, mazie Kurzemes jūrmalas namiņi un melni darvotās laivas. Par mākslinieka darbu neatņemamu firmas zīmi kļūst balti krāsotie rāmji, kas lieliski kontrastē ar krāsainajiem darbiem.
Herberta Siliņa sirds pieder vēl otrai stihijai - jūrai. Arī pats mākslinieks ir kapteinis slavenai jahtai „Varavīksne". Smagais darbs ar jahtas sagatavošanu un burāšana dažādos laika apstākļos ir gan izaicinājums, gan iedvesmas avots nākamajiem darbiem. Gleznās attēlotā jūra, jahtas un regates atnes māksliniekam izcila marīnista reputāciju. Gleznas iegādājās un pasūta tie, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar jūru. Tie ir Īsti „jūras vilki" – tālbraucēju kuģu un zvejas traleru kapteiņi. 1992. gadā Latvijas valsts dāvina mākslinieka darbu „Regate" Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentam H.A. Samarančam. Šobrīd tas rotā Olimpiskās kustības muzeja sienas Lozannā (Šveice).
Sākot no sakot no 20. gs. 60. gadu vidus līdz 80. gadu beigām Herberts Siliņš iekaro nešaubīga mākslas tirgus līdera pozīcijas. Viņa darbi vienmēr ir reprezentablāko izstāžu ekspozīcijās, tos iegādājās tādi muzeji , kā Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Valsts Tretjakova galerija ( Krievija, Maskava), Modernās mākslas muzejs (Polija, Varšavā ), Karaliskā Mākslas akadēmija (Lielbritānija, Londona), Ludviga Modernās mākslas muzejs (Vācija, Ķelne) un klienti no visas pasaules. Pat tālajā Japānā Herberta Siliņa darbi kļūst tik populāri, ka lielu kompāniju pārstāvji ierodas pie mākslinieka personīgi. Viņi atzīstās, ka mākslinieka darbi iedvesmo spēcīgas personības.
Mākslinieks aizgāja mūžībā 2001. gadā. Nenoliedzami H. Siliņš bija ražīgs mākslinieks, jo tāds nu bija viņa izvēlētais ceļš – būt par gleznotāju. Un pat šodien, kad mākslinieka daiļrade ir pazīstama gandrīz 60 gadus, nav šaubu, ka Herberts Siliņš bija labi sagatavojies tam, ka viņa daiļrades cienītāju loks arī viņam neesot tikai pieaugs.
Pats svarīgākais ir tas, ka mākslinieka darbi ir izturējuši laika pārbaudi. Joprojām mākslinieka Herberta Siliņa gleznas ir lielu un mazu kolekcionāru uzmanības lokā, Latvijas mākslas galeriju un muzeju izstādēs, par tiem aizrautīgi cīnās mākslas darbu izsolēs. Šogad, pateicoties mākslas biedrības „Mūsdienu mākslas centrs" iniciatīvai, ir izdots albums „Herberts Ernests Siliņš".
Vairāk par izstādi galerijas mājas lapā www.birkenfelds.lv
Foto: H.Siliņš „Pilsēta" 1980-tie gadi, audekls/eļļa, 125x125 cm. Fragments. Publicitātes foto