Kā vēstīts iepriekš, Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka.
Aktrise balvai tika izvirzīta par Violetas lomu T.Letsa lugā „Osedžas zeme" Valtera Sīļa režijā, kā arī spilgti nospēlētām otrā plāna lomām – Veco Zapu „Ādama stāstā" Indras Rogas režijā, Gunhildi H. Ibsena lugas „Jūns Gabriels Borkmans" iestudējumā, kas Fēliksa Daiča režijā tika spēlēts ar nosaukumu „Nesaprašanās", Kņazieni Mjagkuju Ļ. Tolstoja „Annā Karēņinā" M. Gruzdova režijā, kā arī Dzimtsarakstu nodaļas darbinieci R. Paula/L.Langas „Leo. Pēdējā bohēma" Edmunda Freiberga režijā, apliecinot, ka Lolita Cauka ir aktrise ar plašu ampluā, ko spēj īstenot pie dažādu rokrakstu un paaudžu režisoriem.
Harija Liepiņa balvu saņems Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš.
Artūrs Skrastiņš ir režisoru un skatītāju ļoti mīlēts aktieris, par kuru bez pārspīlējuma var teikt, ka uz viņu lielā mērā tiek balstīts teātra repertuārs. Savulaik tieši šajā aktierī Dailes teātra leģendas Harijs Liepiņš un Eduards Pāvuls saskatīja sava talanta un darba turpinājumu.
Pēdējās sezonas A. Skrastiņam ir bijušas īpaši radoši veiksmīgas: mākslinieka traģiskais liktenis dramaturga Moljēra tēlā M. Bulgakova drāmā „Versaļas kods" R. Atkočūna režijā, kaprīzi nenoteiktais Ābels K. Hamsuna „Ābels un Olga" M. Gruzdova režijā, mokoši depresīvais Ērihs Marija Remarks mūziklā „Marlēna" I. Mičules režijā, bet – pāri visam – pretrunīgais un neviennozīmīgais Saljēri tēls P. Šefera drāmā „Amadejs" J. Villema van den Bosa režijā.
Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems – baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs.
Vladimirs Cukānovs ir dzimis 1929. gada 25. oktobrī Rjazaņas apgabalā Krievijā. Beidzis Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolu (1947) un Ļeņingradas N.Rimska-Korsakova Valsts Konservatorijas Baletmeistara fakultāti (1970), mācījies pie pedagogiem N.Sergijevskas, A.Varlamova, N.Tarasova un citiem.
Latvijas Nacionālajā operā iestudētajās baleta izrādēs spēlējis daudzas lomas, to skaitā Nurali (B.Asafjevs "Bahčisaraja strūklaka", 1946), Zilais putns (P.Čaikovskis "Apburtā princese", 1948, 1962), Vaņečka, Suns Ava ( I.Morozovs "Doktors Aikāsāp", 1948), solists Dejā ar lentu, dejā "Jabločko", Mazais velniņš (Ā.Skulte "Brīvības sakta") Nerrs, pas de trois (P.Čaikovskis "Gulbju ezers", 1951), Nerrs (Č.Punji, R.Drigo, R.Glāzups "Esmeralda", 1951), Šaitans (F.Jarullins "Šuralē" Polovciešu kareivis ( Polovciešu dejas no A.Borodina operas "Kņazs Igors") u.c.
V.Cukānovs arī veidojis horeogrāfiju vairākiem iestudējumiem LNO - F.Šopēns "Revolucionārā etīde" (1961), A.Mačavariani "Atmoda", J.Štrauss "Nakts Venēcijā" (1975), bijušajā Operetes teātrī - J.Štrauss "Sikspārnis," G.Sviridovs "Dzirksteles" (1963), V.Kollo "Tā mīl amerikāņi" (1971), bijušajā Jaunatnes teātrī - Z.Papernijs "Cilvēks, kas līdzīgs pats sev" (1967), A.Lindgrēna "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" (1969), kā arī veidojis horeogrāfiju Rīgas kinostudijas mākslas filmai "Vella kalpi" (1970, rež. A.Leimanis) un filmējies Krogus zēna lomā.
Svinīgā balvu pasniegšanas ceremoniju vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš. Ar apsveikuma priekšnesumiem uzstāsies Liepājas teātra aktieri Viktors Ellers un Rolands Beķeris, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas 3.klases audzēknis Ernests Ter-Sarkisovs. Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Kaspars Znotiņš, Astrīda Kairiša, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2009.g.- Valmieras drāmas teātra aktrise Ieva Puķe, 2010. gadā - Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa, bet pagājušajā 2011. gadā – Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska.
Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā un to saņēmuši tādi aktieri, kā Uldis Anže (2008.g.),2009.g.- Ģirts Ķesteris, 2010. gadā - Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, bet 2011. gadā – Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.
Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, bet 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs.
Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā, piedaloties trim nozares ekspertiem: Maijai Svarinskai, Edītei Tišheizerei un Vilnim Beķerim.
Šogad Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija notiek ar A/S Latvijas Dzelzceļš atbalstu.
Foto: Aktrise Lolita Cauka. Foto (c) Oļegs Zernovs