Atvērt lodziņu uz aizvakardienu un ar šī brīža acīm paskatīties uz pagātni bieži vien ir komiski. Ja mēs aplūkojam 19. gadsimta Viktoriānisma sabiedrību, tās klīrīgās manieres un untumus, varam redzēt ne vienu vien ērmīgu ainu. Infekciozi pacienti var svētā mierā mēnešiem ilgi gulēt uz kušetēm netīros pārsējos un gaidīt, kad iesāksies gangrēna, jo ziepes un ūdeni dakteri nepazīst, bet asins noliešana ir vienīgā efektīvā un modernā ārstēšanas metode. Bezpajumtnieku aprūpēšana un nabadzīgu bērnu skološana, ko mūsdienās dēvē par labdarību un sociālu darbu, ir nepieņemama un nosodāma rīcība. Visas aristokrātiskās kundzes savukārt ir skārusi kāda mīklaina kaite vārdā histērija, kas ietver tādus simptomus kā raudulīgumu, frigiditāti, nimfomāniju, melanholiju un trauksmi. Zināms, ka visas slimības ir nepieciešams ārstēt, un izveicīgie dakteri ir atraduši kādu ārkārtīgi efektīvu dziedēšanas metodi - dzemdes masāžu. Procedūra ilgst līdz īpašas lēkmes sasniegšanai, ko var konstatēt pēc sieviešu daudzveidīgajām reakcijām - apmierinātām nopūtām, jūsmīgiem kliedzieniem vai pat operas āriju izpildīšanai. Bez šaubām, masāžai nav nekādas saistības ar erotiskām sajūtām, jo, kā zināms, „sieviete nespēj izjust nekādu baudu bez vīrieša dzimumorgānu palīdzības".
„Mans lielais O!" tēma ir kā karsts kartupelis, tāpēc nebūs pārsteidzoši, ja filma piesaistīs daudzus ziņkārīgus interesentus. Vienlaikus šis stāsts tomēr galīgi nav tikai par pirmā vibratora atklāšanu, ko tā izgudrotāji sākotnēji vēlējušies dēvēt par „spalvu slotiņu". „Mans lielais O!" drīzāk ir vēsturisks vēstījums par pārmaiņu garu, kas dziļi un pamatīgi bija pārņēmis un iedragājis Viktorijas laikmeta teatrālo gaisotni. Lieliskā amerikāņu aktrise Megija Gilenhāla ataino briestošās sieviešu emancipācijas pionieri Šarloti - drosmīgu, gudru un pašaizliedzīgu sievieti. Izšķiroties par labu trūcīgu un nelaimē pamestu cilvēku dzīves sekmēšanai, Šarlote bez nožēlas nomet nost sabiedrības manierīgās normas tāpat kā kuplās kleitas, greznos apmetņus un krāšņās cepures ar putnu spalvām. Tiesas zālē, atbildot uz izsmējīga prokurora apvainojumiem, Šarlote, kaislīgu jūtu pārņemta, bez kautrēšanās izmet tā laikmeta sievietei nepiedienīgus vārdus: „Kā gan es vēlētos, kaut jūs vismaz dienu nostaigātu mūsu kurpēs - smieklu vietā jūs no sākuma izjustu līdzjūtību, bet pēc tam izmisumu!" Patiesi, salīdzinot ar mūsdienu sieviešu stāvokli sabiedrībā (lai ko mēs teiktu par diskrimināciju saistībā ar atalgojumu u.c. aspektiem), 19. gadsimta sievietei tomēr klājies daudz bēdīgāk. Iesprostota virtuvē un viesistabā, viņa varēja iepriecināt vīru un mājas viesus vien ar greznu tērpu, veiklu klavierspēli un siltām vakariņām, taču augstākā izglītība, atalgots darbs un balsstiesības tādai „trauslai, nevarīgai būtnei" tika liegtas.
Vēsturiskais griezums, ko parāda „Mans lielais O!", šodien ir aktuāls divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir satraucoša un mulsinoša tēma, kas vēl šobaltdien cilvēkiem liek sarkt, stostīties un apjukumā novērsties. Otrkārt (un, kas ir vēl svarīgāk!), filma vedina uz pārdomām par mūsu pašu lomu savā dzīvē. Cik lielā mērā mēs paši nesam atbildību par sevi un dzīvojam pilnasinīgi un vai mēs varam apgalvot, ka esam brīvi un ejam savu izvēlēto ceļu? Arī mūsdienās pastāv simtiem sasaistīšanas mehānismu un normu, pie kurām esam tā pieraduši, ka pildām automātiski un bez apdomāšanas par šo dogmu pareizību. Lai gan temats nopietns un rūpīgi pārspriežams, „Mans lielais O!" to pasniedz vieglā un dzirksteļojoši asprātīgā manierē.
Oriģinālais nosaukums: Hysteria
Žanrs: romantiska komēdija
Filmas garums: 100 min.
Režisors: Tanya Wexler
Producents: Tracey Becker, Kenneth Atchity u.c.
Scenārija autors: Stephen Dyer, Jonah Lisa Dyer, Howard Gensler
Mūzika: Christian Henson, Gast Waltzing
Lomās: Maggie Gyllenhaal, Hugh Dancy, Jonathan Pryce, Felicity Jones, Rupert Everett
Gads: Lielbritānija (2011)
Oriģinālā valoda: angļu
Latvijas kinoteātros no 30.03.2012
Vecuma ierobežojums: 12+ Līdz 12 g.v.- neiesakām
Foto: Kadrs no filmas "Mans lielais O!". Publicitātes foto
