Mākslas darbs un komentārs

Nu jau par tradīciju kļuvusi 4. kursa Mākslas zinātnes nodaļas studentu sadarbība ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kopš 2002.gada veidojot izstādes, kur līdzās izstādītajiem darbiem lasāms arī topošo mākslas vērtētāju sniegtais komentārs.

Nule kā izstāžu zālē Arsenāls atklāta izstāde „Mākslas darbs un komentārs”, kur turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, pievērsta uzmanība 20.gadsimta otrās puses situācijai latviešu mākslā, akcentējot un analizējot padomju laika ietekmi un problemātiku šajā laikā tapušajos darbos.

Līdz šim ik gadu mēģināts to aplūkot no kāda mazliet atšķirīga rakursa (2002. – „Sociālistiskais reālisms 40.-50.gadu latviešu mākslā”; 2002./2003. – „Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs… Jauncelsmes motīvs latviešu padomju glezniecībā”; 2004. – „Mākslinieka tēls un paštēls 1970.–80.gadu latviešu mākslā”; 2005. – „Es – PSRS. Glezniecība”; 2006. – „Sieviešu draudzība”).

Šī gada izstādē akcentēts mākslinieks kā mākslas teorētiķis, tātad atspoguļot gan mākslinieka veikto vizuāli taustāmā formā, gan viņa teorētiskos uzskatus par mākslas virzību un tendencēm. Tajā aplūkojami labi zināmu autoru Ojāra Ābola, Roma Bēma, Edgara Iltnera, Jura Soikāna, Induļa Zariņa un tēlnieces Vijas Mikānes darbi. No vienas puses, visi autori tā vai citādi bija apspiesti iekļauties tā laika oficiālajā virzienā socreālismā, no otras – eksponētie darbi ir dažādi piemēri, kā katrs autors meklējis atkāpes no kanona. Krāsā, līnijā, tēlu veidojumā, dažbrīd nodeva laikam ir vien nosaukumā.

Izstādes plakāts, kam izraudzīts I.Zariņa darbs „Iskra” (1965), manuprāt, veiksmīgi atklāj mākslas zinātnes ideju, metodi – gleznā, līdzīgi kā tas notiek mākslas teorijas grāmatās, izcelti atsevišķi darba fragmenti, tos palielinot, pietuvinot un izvietojot uz reālā darba pamatnes. Šāds darba pietuvinājums skatītājam ir arī izstāde kopumā.

Izstāde aplūkojama līdz 27.ajanvārim.