Latvijas 20. gadsimta vēsturē ir bijuši vairāki būtiski pavērsiena punkti, kas radikāli izmainījuši valsts attīstību, politiskās, sociālās un saimnieciskās attiecības. Viens no šādiem pavērsieniem bija 1934. gada 15. maijā īstenotais valsts apvērsums, kā rezultātā Latvijā likvidēja demokrātisko iekārtu un izveidoja autoritāro režīms ar tālejošām sekām valsts un tautas liktenī. Izdevums „Apvērsums: 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos" veidots LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā un darbs pie tā uzsākts pirms 12 gadiem. Izdevums veltīts 1934. gada 15. maija apvērsuma problemātikai, kas vienmēr ir izraisījusi un joprojām izraisa atšķirīgus, pat pretrunīgus vērtējumus vēsturiskajā literatūrā, atmiņās un publicistikā. Tieši tādēļ ļoti būtiski ir dot sabiedrībai iespēju analizēt pilnu, iespējami vispusīgu avotu klāstu par šo tēmu.
Prezentētais izdevums veidots divās daļās. Pirmajā daļā ievietoti vēsturnieku Valtera Ščerbinska, Ērika Jēkabsona, Ineša Feldmaņa un Ilgvara Butuļa raksti, kas analizē 1934. gada 15. maija apvērsuma cēloņus, norisi un sekas, pēta reakciju ārzemēs, analizē autoritārisma viļņus Eiropā pēc Pirmā pasaules kara, kā arī aplūko K. Ulmaņa autoritāro ideoloģiju.
Izdevuma otrajā daļā ievietoti 286 dokumenti, kas zinātniskas atlases procesā novērtēti par tādiem, kas visspilgtāk reprezentē un ilustrē izdevuma tēmu. Visi dokumenti tematiski sakārtoti sešās nodaļās. Pirmajā ievietotas apvērsuma līdzdalībnieku un laikabiedru atmiņas, kā arī padomju apcietinājumā sniegtās liecības par apvērsumu, laiku pēc vairākiem gadiem un desmitgadēm. Otrajā nodaļā apkopoti dokumenti par laikposmu pirms apvērsuma, kas atspoguļo tā sagatavošanas gaitu un politisko kontekstu valstī.
Trešajā nodaļā ievietoti Latvijas izcelsmes dokumenti, kas iespējami vispusīgi ataino apvērsuma norises, savukārt ceturtajā – dokumenti, kas atspoguļo pēcapvērsuma norises, svarīgākos notikumus 1934. gada vasarā, kā arī sabiedrības noskaņojumu. 5. nodaļā apkopoti ārvalstu diplomātisko un militāro pārstāvju ziņojumi savām valdībām par notikušo Latvijā, bet 6. nodaļā – dokumenti, kuros atspoguļojas Latvijas ārlietu resora aktivitātes, cenšoties radīt vēlamo priekšstatu par izmaiņām valstī.
Izdevumu noslēdz personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, "Latvijas Gāze" un Austrālijā dzīvojošais Jānis Vējiņš.
Grāmatas atvēršanu organizē Pasākumu organizē Latvijas Nacionālais arhīvs un Latvijas Arhīvistu biedrība.