Lino jeb linogriezums ir stājgrafikas tehnika, kurā zīmējums tiek izgriezts linoleja loksnē. Īpaši populāra šī vienkāršā un lakoniskā tehnika ar balto līniju uz melna fona kļuva 20. gadsimta pirmajā pusē, kas pasaules mākslas vēsturē ierakstījusi tādus vārdus kā Pikaso, Matiss, Bens Nikolsons, bet Latvijas mākslas vēsturē – Ekspresionistu grupas iespiesto linogriezumu albumu „Ekspresionisti" (1919) ar J.Kazaka, R.Sutas, N.Strunkes, V,Tones, K.Ubāna un O.Skulmes darbiem.
Lai arī 20. gadsimta otrajā pusē linogriezuma popularitāte ievērojami mazinājās, 21. gadsimts nācis atkal ar jaunu garīgo spriedzi, ar pretrunām starp garīgo un materiālo, starp mūžīgo un laicīgo, ar vitalitāti, kas no jauna lika pievērsties tieši šai skarbajai un lakoniskai tehnikai.
Ieva Markēviča-Caruka linogriezuma tehnikā darbojas kopš 20. gadsimta 80. gadiem, sākumā studējot Ukrainā, Ļvovas Poligrāfiskajā institūtā Grāmatu grafikas nodaļā (1981 – 1985), vēlāk - Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā, kuru beidza ar diplomdarbu – linogriezumu ciklu „Latvju teikas".
Ieva Markēvičas-Carukas darbos un īpaši linogriezumā vērojama spēcīga ietekme no ukraiņu tautas mākslas pirmatnējās formas, ekspresionisms lauztas un asas līnijas izmantošanā, lakonisms. Tieši šī ekspresīvā un izteiksmīgā līnija ir Ievas Markēvičas-Carukas darbu spēks, bet saturs ir dzīvības tapšana un turpināšanās, tās nepārtrauktība un saistību ar dabas norisēm.
Izstāde „Lino" piedāvās Ievas Markēvičas-Carukas jaunāko lielformāta (55 x 65 cm) linogriezumu ciklu „Sieviete un zeme", kā arī mazāka formāta darbus no agrākiem gadiem: „Cerību stādītāja", „Divi", „Lauku madonna", „Lauku darbi" u.c. Nosaukumos ietverta izstādes pamatideja - Cerība, Darbs, Mīlestība.
„Linogriezums man ir kā dzeja, četrrinde, domas kvintesence, nevis romāns vai novele..." atzīst Ieva Markēviča-Caruka.
