Ekspresizstādē skatāmas mākslinieka Valtera Uztiča (1914 - 1991) pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radītas gleznas. Eļļas tehnikā gleznotās lielformāta figurālās kompozīcijas „Liepājas ūdensvads", „Liepājas jaunceltnēs" un „Kolhoza gateris" attaino padomju cilvēka dzīvi darba procesā.
Valters Uzticis savu ceļu mākslā sācis pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Latviešu mākslā viņš ir palicis kā etnogrāfisko motīvu un monumentālu formu atveidotājs, gleznojot arī svētku ainas un vēsturiskus notikumus. Viņa darbi atrodami Kuldīgas, Liepājas, Talsu muzejos, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Tēva Mārtiņa Uztiča dzimtas saknes meklējamas Vidzemē, Valmieras novadā, mātes Annas – Latgalē, Daugavpilī. Ģimenes pastarītis Valters, ceturtais no brāļiem, dzimis 1914. gada 19. jūlijā Daugavpilī. Mācības Liepājas valsts lietišķākās mākslas vidusskolā uzsāktas 1932. gadā, pabeigtas 1936. gadā.
Skolas gados Uzticis glezno dekorācijas Liepājas pilsētas drāmas un operas teātrī. Gadu pēc skolas beigšanas Valters Uzticis strādā Rīgā un uzsāk arhitektūras studijas līdz pienāk laiks, kad jāpilda pilsoņa pienākums pret savu valsti – dienests Latvijas armijā. Sācis studēt arhitektūru, Valters Uzticis tomēr izlemj par labu Latvijas mākslas akadēmijai. 1943. gadā viņš absolvē profesora Ludolfa Liberta figurālās glezniecības meistardarbnīcu.
Pirmos piecus pēckara gadus Valters Uzticis dzīvo Talsos. Tad tiek sagaidīts uzaicinājums kļūt par Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolas pedagogu. 1952. gadā, skolu slēdzot, liela daļa tās pasniedzēju pārceļas uz Liepāju. Arī Valters Uzticis ar ģimeni pārceļas uz Liepāju, un Liepājas lietišķās mākslas vidusskola iegūst lielisku pasniedzēju un dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītāju.
Liepājas teātrī mākslinieks veidojis scenogrāfijas vairākām neaizmirstamām izrādēm: Andreja Upīša „Apburtam lokam", Bertolda Brehta „Trīsgrašu operai", Raiņa „Indulim un Ārijai", Elīnas Zālītes „Agrajai rūsai".