Dzejoļu krājumam ir divas daļas — latgaliski un latviski rakstītā, tam ir divi vāki, divi nosaukumi un divas puses. Tomēr tā ir viena grāmata, ko sastādījusi pati autore, izvēloties tekstus, kas šobrīd liekas visbūtiskākie sarunā ar savu lasītāju, dzejas valodā vēstot par mūsu laiku un mūsdienu Latviju un iepriekš rakstītos tekstus ievijot kā bijušā laika citātus — sava un tautas spēka un vājuma zīmi.
Anna Rancāne latgaliešu autora sajūtu definē šādi: „Nav viegli būt latviešu rakstniekam, kas raksta vienlaikus abās latviešu valodas formās, viena no kurām ir oficiāli pieņemta, bet otra bijusi ilgāku laiku aizliegta, zināmā mērā slepena, neoficiāla."
Grāmata ir mēģinājums reizē nošķirt, reizē saaudzēt abas šīs valodas un literatūras puses, cenšoties sazināties ar citu, labāku pasauli — lai tās būtu bērnības atmiņas un mātes kā sargātājas, aizgādnes tēls vai sapnis par Latviju un skumjas par nenotikušo un notikušo.
Latgaliskajā krājuma daļā „Pylni kārmani dabasu" ievietoti kā jauni, tā iepriekš publicēti dzejoļi, kas nu pieejami vienkopus — tā ir līdz šim plašākā dzejnieces latgaliski rakstīto dzejoļu kopa vienuviet, savukārt „Bezdelīgu pasts" ļauj iepazīties ar pašiem jaunākajiem A. Rancānes tekstiem.
Grāmatā līdzās sadzīvo gan A. Rancānes dzejai raksturīgais smalkums un garīgums, gan skarbas mūsdienu Latvijas reālijas — „sliedes debesīs, putnu ceļi un stacijas", „projām vedošie neceļi, krustceļi", „vacūs sātu izstuodis, bolku bibliotekys" ar iekodētu DNS informāciju utml., bet pāri visam vēlējums: „Dvēselīt, circenīt, apstājies, netrako, / Gan jau vēl paspēsi rīt, / Pa-va-sa-ras bezvārda domas / Vārdā nosaukt / Un sasildīt."
Dzejoļu krājumu izdevusi biedrība „Latgolys Studentu centrs", finansiāli atbalstījusi Latgales Reģionālās attīstības aģentūras administrētā Latgales kultūras programma Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma ietvaros.
Grāmatas latviešu daļas redaktore un korektore Sigita Kušnere, latgaliešu daļas — Ilze Sperga. Vāku māksliniece un maketētāja Iveta Zāģere.
Dzejoļu krājumu „Pylni kārmani dabasu... Bezdelīgu pasts" var iegādāties Latvijas grāmatnīcās. Tā prezentācija ar autores piedalīšanos gaidāma šī gada maijā Rīgā un citviet Latvijā.
A. Rancāne ir vairāku dzejoļu krājumu autore: „Lūgšana mājai" (1982), "Piektdiena" (1986), "Advente" (1991), „Aizlūgums" (1997), „Svētdiena" (2001), „Zīmes" (2005), izlase „Saules kalponīte" (2005).
Pēc A. Rancānes scenārija, izmantojot Jāņa Klīdzēja stāsta „Zalta kristeņš" motīvus, 2011. gadā tika uzņemta filma „Latgolys laikadečs", režisors Edgars Blinovs.
Anna Rancāne saņēmusi Veidenbauma prēmiju (1996), Aspazijas prēmiju (1999) un Preses nama balvu (2001). Dzimusi 1959. gada 12. jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos. Šobrīd dzīvo un strādā Rēzeknē.