''Rīgas Mākslas Telpa'' tiek atklātas pirmās izstādes

„Likumsakarīgi, ka „Rīgas mākslas telpa” tiek atklāta tieši ar mākslinieka Ginta Gabrāna personālizstādi. Pagājušajā gadā, 52.Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēja Gints Gabrāns ar ekspozīciju „Paraspoguļi” . Latvijas auditorijai būs iespēja redzēt gan to, kas bija Venēcijā, gan arī jaunus darbus,”stāsta Rīgas mākslas telpas radošā direktore Ieva Kulakova. Plašākajai auditorijai izstāde būs pieejama no 18. janvāra līdz 25.februārim, katru dienu no 12:00-19:30, izņemot pirmdienas un svētku dienas. Izstādes producents ir SIA „Pareizā Ķīmija”.Šī izstāde atšķiras no pārējām ar to, ka neatbilst parastam modelim, kad pastāsta, ko katrs darbs nozīmē. Šeit darbi, līdzīgi kā kristāliem piedēvētās īpašības, uztver un pārraida, kondensē un transformē enerģiju un informāciju. Darbi veidoti, izmantojot citrīnu, ametistu, kalna kristālu, dūmu kvarcu, morionu, smaragdu, pirītu, granātu, oniksu, halkonītu, ahātu, rubīnu, topāzu, zeltu, granītu, hematītu, galenītu. Skaņu mākslinieks Jakobs Kirkegārds 2007. gada decembra sākumā bija ieradies Rīgā, lai radītu īpašu skaņdarbu Ginta Gabrāna izstādei, kur skaņa tika ierakstīta tieši no kristāliem. Šis darbs ir sacerēts no skaņas, kas ierakstīta no pirīta un galenīta kristāliem. Piestiprinot adatu ar nelielu pastiprinātāju kristālam, barjerā starp kristāla virsmu un adatas galu, tiek radīts negatīvs/pozitīvs lādiņš. Šajās izolētajās uzlādētajās vietās atomi lec pāri barjerām un liek kristāliem izdot „rozā troksni” un radio viļņus. Šī darba nosaukums – “Muļķa uguns” – ir atvasināts no nosaukuma “Muļķa zelts”, kas ir pirīta otrs nosaukums. “Pir” grieķu valodā nozīmē “uguns”.

„Jau sadarbības sākumā ar Gintu es izjutu neviltotu interesi par gaidāmo tehnisko uzdevumu risināšanu. Bija patīkami un izzinoši strādāt no izstādes iekšienes un būt par tās daļu. Man imponēja Ginta idejas, piemēram, magnētisko viļņu pārlaušana gaismas viļņos vai ādas atjaunināšanas process ar gaismas palīdzību. Kā uzdevums, tā arī objekta izpildīšanas veids bija visnotaļ nestandarta un jo sarežģītāks uzdevums, jo, piekritīsiet, tas ir pievilcīgāks risinājuma ziņā.” Tā par sadarbību, un izstādes tehniskajiem risinājumiem izsakās Oļegs Slosmans, SIA „Neonita Latvija” direktors.

Savukārt mazajā zālē izstāžu programmā „Intro” būs apskatāma izstāde„Dadas kino”, kas stāsta par dadaismu XX gadsimta 20. – 30. gados un tiek organizēta sadarbībā ar Pompidū centru (Parīzē) un skatītājiem piedāvās iespēju iepazīties ar pasaules mākslas klasiķu – Hansa Rihtera, Vikinga Egelinga, Renē Klēra, Fernāna Ležē un Mena Reja XX gadsimta 20.gadu kino eksperimentiem. Izstāde būs aplūkojama no 2008. gada 18.janvāra līdz 10. februārim.