Instalācija „Gaisa straumes” tapusi kā māksliniecisks komentārs globālai un nopietnai tematikai – klimata pārmaiņām, par ko viena no liecībām ir arī ik gadu pieaugošās vētras. Pirmo reizi tā skatītāju vērtējumam tika nodota 2007.gadā skaņu mākslas izstādē „SKAN”, festivāla „Skaņu mežs” ietvaros.
Trosēs iekārti divi lieli, lēzeni „akvāriji”. Ūdenī skaņas vibrācijas veido estētisku un māksliniecisku efektu – zīmējumu. Reālajā dzīvē tik krasas vēja svārstības un to radīto iespaidu uz vidi par mākslu varbūt nosauktu vien kāds fanātisks meteorologs.
Līnijas, režģi, rombi – tās ir gaisa zīmes ūdenī. Instalācija pamatoti nodēvēta par „viļņformu skulptūru”, kuras mainīgo zīmējumu veido skaņas iekustināta ūdens un gaismas spēles. Tehniskā šī darba puse saistās ar datiem par vēja virzienu un ātrumu, augstās frekvencēs tos 2006./07.gada rudenī un ziemā ierakstīja Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras speciālisti. Mākslinieks veica šo datu analīzi, atlasot dinamiskākos un interesantākos, vētrām raksturīgos fragmentus, un ar īpašas programmatūras palīdzību skaitļus pārtulkojot skaņu signālos, tā radot vētras „zīmējumu” ūdenī. Zīmējums top pakāpeniski, kustība kļūst pulsējoša un kad ūdens šļakatas sāk bīstami pacelties virs ūdens virsmas, tā noplok, lai drīz vien tiktu kāpināta no jauna. Katrs cikls ilgst vairākas minūtes.
No vienas puses, šī ir meditatīvās noskaņās ievelkoša aina, no otras – tie ir kontrolēti dabas spēki, un cilvēkus jau prasti savādi vilina dabas spēku plosīšanās, tiesa, vien tad, ja iespēja vērot to no malas, ar distanci, bet ikdienā neviens vairāk par „vētru tējasglāzē” parasti nekāro.
Instalācija Rīgas domes vestibilā būs apskatāma līdz 27.janvārim.
