Izstādē eksponēti lielformāta zīmējumi, kuros bez atpazīstamā „bišofisma" saturā un stilā estētisku baudu, kā ierasts, sniedz arī izpildījuma veids, kas šoreiz ir klasisks ogles zīmējums. Bišofa objekti un teksti viņam raksturīgajā lineārajā zīmējumā, kas miksējas ar ieštrihotiem vai dažādās tumšuma gradācijās „smeķīgi iesmērētiem" laukumiem, pārliecinošajiem un pabeigtajiem darbiem piešķir skičveidīga viegluma sajūtu. Klasiskos zīmējumus izstādes ekspozīcijā papildina tiem kontrastējošā digitālā veidā pasniegta autora krāsaino zīmējumu izlase.
Zīmējums ir Bišofa domāšanas forma. Skatīties Bišofa zīmējumus ir kā lasīt grāmatu. Tas liek arī skatītājam būt domātājam – iedarbināt prātu, izmantot zināšanas, ieraudzīt „aiz redzamā", pieprasa intelektuālu spriedzi un piepūli, līdz ar to sniedzot arī attiecīga līmeņa gandarījumu. Īpaši Māra Bišofa zīmējumu grāmatas pierāda, ka to ilgstoša skatīšanās un „līdzdomāšana" nav veicama vienlaidus, jo nogurdina. Nu jau publika ir pieradināta saprast, ka Bišofa zīmējumi nav komiksi vai karikatūras, tāpat kā to, ka atbildes uz jautājumiem „ko tas nozīmē" ne visos gadījumos līdz galam ir atrodamas un šur tur arī nemaz nav noslēpušās.
Bišofa unikalitāte pirmkārt slēpjas viņa redzējumā. Viņš saredz jocīgo un skatās garām parastajam. Viņš ierauga to, ko neierauga citi. Viņš ir Vērotājs. Joprojām nepieradināts, nepieradināms, ne tāds kā visi. Tāpēc tik īpašs un pievilcīgs. Līdz briljantam noslīpētais Bišofa stilistiski lakoniskais un naivais zīmējums–šķībums–nepareizums ataino neiespējamas tehniskas iekārtas un abstraktas konstrukcijas, savdabīgus, uzskatāmus shēmojumus, mājas, mājiņas, kociņus, cilvēciņus, priekšmetiņus un kubiciņus, lielu lomu atvēlot bijību raisošiem skaidrojošajiem tekstiem, kas ir zīmējuma stila, satura un formas sastāvdaļa. Savukārt veselīga bērnišķība, ironija, humora izjūta, neatkarīgs, aktīvs un ass prāts ir tie, kas Bišofu ierindo to reto forever young pulkā, kurus gadi neskar, un baltie mati šķiet vien kā viltīgs triks šarma paspilgtināšanai.
Dzimis, audzis un mākslinieka gaitas uzsācis Latvijā, vairāk nekā 30 dzīves gadus Māris Bišofs pavadījis emigrācijā – Maskavā, Telavivā, Parīzē un Ņujorkā, kur atradis savu ceļu mākslā, gūstot augstus profesionālus sasniegumus un novērtējumu. Viņa zīmējumi publicēti prestižos izdevumos – The New York Times, Time Magazine, The Wall Street Journal, The Washington Post, The Boston Globe un daudzos citos. Tas deva pamatu māksliniekam dzimtenē atgriezties „kā uzvarētājam" (2003. gadā). Pēc atgriešanās Latvijā Bišofs zīmējis „Rīgas Laikam" un „Dienai". Tagad patriotiskais „Bišofa skats" ik nedēļu aplūkojams žurnālā „IR". Izdotas 12 mākslinieka zīmējumu grāmatas. Savus zīmējumus, reprodukcijas, publikācijas (pavisam 7000 vienību) mākslinieks nodevis LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvam.
Māra Bišofa personālizstāde "Zīmējuma paraugstunda" galerijā Istaba skatāma līdz 14. jūlijam. Izstādes atbalstītājs – AS „Capital".
