Forumā uzmanība tika pievērsta kultūras, kultūras industriju un radošo industriju terminiem, jo vienota izpratne par to definīcijām ir priekšnoteikums arī atbalsta instrumentu izveidei. Katra no trim kategorijām prasa atšķirīgu pieeju, vienlaikus diskusijās tika akcentēts, ka bez atbalsta nedrīkst palikt radošās mazās un jaunās iniciatīvas, kas nav izaugušas līdz industrijas līmenim un tādēļ nekvalificējās tradicionālajiem finansējumam, bet ir ārkārtīgi būtiskas nozarei kopumā.
Radošās industrijas ir neatņemama kultūras sastāvdaļa - tās bagātina kultūras vidi un vienlaikus cenšas gūt peļņu. Kā norādīja pētnieks no Lielbritānijas Džons Holdens, radošajās industrijās šie abi nosacījumi līdzāspastāv bez pretrunām.
Radošajām industrijām ir gan kultūras, gan uzņēmējdarbības pazīmes, tāpēc tās var pretendēt uz Kultūras ministrijas un Ekonomikas ministrijas paspārnē esošiem atbalsta mehānismiem, taču neviena programma nav piemērota to specifikai, secināja foruma dalībnieki.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji pauda atbalstu radošo industriju finansēšanas instrumentu radīšanai. Lai to izdarītu, kultūras nozarei iekšēji jāvienojas par atbalsta nosacījumiem. Arī Ieva Zemīte, kas pēta radošās industrijas uzņēmumus Latvijā, akcentēja, ka kritērijus veiksmīgu radošo industriju uzņēmumam var nodefinēt tikai nozare pati, to nav iespējams izdarīt no malas.
Nepieciešams tālāk izmantot ekonomisko potenciālu, kas mīt radošajās un kultūras industrijās. Tās ir būtisks impulss pilsētu attīstībā, radot gan atpazīstamību, gan papildu darbavietas, pauda nodibinājuma Rīga|2014 vadītāja Diāna Čivle. Savukārt Rasa Šmite prezentācijā skaidroja kultūras jēdzienu. Kultūru var uzlūkot gan kā visu cilvēka radīto, kā tautas gara mantojumu un kā inovatīvu virzītājspēku, tā R.Šmite.
Radošās industrijas ir kultūras daļa, kurai ir peļņas potenciāls, taču jāatceras, ka visa pamatā ir nepārtraukts kultūras process, kas ietver gan eksperimentus, gan intelektuālo refleksijas. Tikai pastāvot pilnvērtīgam kultūras procesam, var izkristalizēties virzieni veiksmīgu radošo industriju attīstībai, pauda Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
Radošajām industrijām un radošumam kopumā jābūt ietvertam Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, norādīja foruma dalībnieki. Foruma rezultātus plānots nodot Kultūras ministrijai darbam pie dokumenta "Radošā Latvija".