Tikai „Gondolas" atklāšanas dienā interesentiem būs iespēja no plkst. 18.00 līdz 22.00 aplūkot arī īpaši veidotu skaņas, gaismas un video performanci, kuru veidojis mākslinieks Roberts Rubīns.
„Dmitrija Gutova „Gondola" turpina mākslinieka daiļrades centrālo tematisko līniju. Pusaudža gados Gutovs žurnālā „Inostrannaja ļiteratura" izlasīja scenāriju Mikelandželo Antonioni filmai „Zabriskie point", kurš viņu intelektuāli ietekmēja daudzas turpmākās desmitgades. Viena no filmas noslēguma ainām parāda, kā burtiski krāsainos gabalos uzsprāgst patērētāju sabiedrības „labumi". Gutova 11 metrus garā „Gondola" ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums – kā visi šī izcilā mākslinieka darbi. Tas ir no sprādziena haosa radīts kosmoss – sakārtota kultūras pasaule. Tajā nav nekā lieka, tās forma ir skaidra, jo pastāv skaidrība autora galvā," atzīmē mākslas kuratore Helēna Demakova.
Dmitrijs Gutovs pieder paaudzei, kura sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas metri kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Dubosarskis un Vinogradovs. Mākslinieka kontā ir dalība 53. Venēcijas biennālē un grupas izstādē „Krievija!" Gugenheima muzejā Ņujorkā, Sanpaulu biennālē 2002. gadā un vēl 80 izstādēs. Viņš strādā praktiski ar visu laikmetīgās mākslas žanru sistēmu – glezniecība, fotogrāfija, video, multimediji, instalācija, performance, turklāt vēl arī lasa lekcijas studentiem, raksta rakstus un kūrē Mihaila Lifšica Institūta darbību (nosaukts pazīstamā marksistiskā domātāja vārdā, kura darbi veido būtisku Gutova konceptuālā kreisā background daļu).
Dmitrijs Gutovs (Дмитрий Гутов) dzimis Maskavā 1960. gadā. Zīmējis jau kopš dzimšanas, bet par profesionālu mākslinieku kļūt negrasījās. 1992. gadā viņš absolvēja I. J. Repina vārdā nosaukto Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu Sanktpēterburgā (mākslas teorijas un vēstures nodaļu). Viņa diplomdarbs bija veltīts Maļevičam un Florenskim, kuru daiļradi Gutovs aplūkoja tieši no marksistiskās pozīcijas. Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Dmitrija Gutova darbi glabājas daudzu muzeju kolekcijās, to skaitā Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un Valsts Tretjakova galerijā Maskavā. Dmitrijs Gutovs ir arī „Mākslas žurnāla" redkolēģijas biedrs kopš tā dibināšanas 1993. gadā.
Raksturojot mākslinieka daiļradi, mākslas kritiķis un kurators Aleksandrs Jevangeli paskaidro, ka „Gutova darbu novatoriskais raksturs meklējams apbrīnojamajā spējā no pilnīgi dažādiem avotiem – tīri gleznieciskiem meklējumiem, kas reizēm robežojas ar abstrakciju, grafiskā dizaina, austrumu kaligrāfijas, konceptuālās tradīcijas, intelektuālām padomju un pasaules kultūras studijām – radīt savu, neatkārtojamu autora amalgamu, jaunu estētisku sakausējumu".
Ievērojamais krievu mākslinieks Anatolijs Osmolovskis rakstījis, ka Dmitrija Gutova māksla attiecas uz visu 20. gadsimta mākslas vēsturi. Viņš uzskata, ka Gutova „Gondola" ataino tradīcijas un avangarda savijumu laikmetīgās mākslas tapšanas gaitā, kur Kazimira Maļeviča supremātiskās un Vladimira Tatļina „lidojošās" formas mijas ar kultūras vestures dzīlēs rodamo harmoniju un reizē dramatisku dinamiku.
Mākslas darbu „Gondola" Dmitrijs Gutovs veido īpaši Mākslas muzejam „Rīgas Birža" pēc mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas uzaicinājuma. Tas jau ir otrais abu mākslas pasaules cilvēku kopdarbs Rīgā. 1995. gadā Dmitrijs Gutovs piedalījās Helēnas Demakovas kūrētajā projektā „Piemineklis" („Monument") Rīgas pilsētas vidē ar mākslas darbu „Nemiers valda manā sirdī".
Mākslas muzeja „Rīgas Birža", Doma laukumā 6, darba laiks: katru dienu 10.00–18.00, kase 10.00–17.45, iektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.45, pirmdienās slēgts
Foto: Dmitrijs Gutovs Venēcijā 2011. gadā. Foto no Berengo studijas arhīva, Itālija
