Artūra Bērziņa daiļradē kliedzoša un krāšņa epatāža spēj veiksmīgi sadzīvot un pastāvēt līdzās rafinētā skaistuma trauslumam, bet cēla apgarotība – ar seksuālo ekscentriskumu, no kontrastējošiem elementiem raisot kaut ko jaunu un jaudīgāku savā iedarbes pakāpē. Arī jaunie darbi demonstrē, ka mistiskā veidā Artūram izdodas pasniegt skaistās Latvijas meitenes tā, ka viņas pat bezdējot paliek tik pat skaistas un cēlas. Pie tam, zem attēlu estētiskās dimensijas apslēptajā stāsta izvērsumā mākslinieks iznes arī saspringtas pārdomas par mūsdienu reāliju sāpīgām tēmām. Ar viņa daiļradi tuvāk var iepazīties www.berzinsh.lv
Digitālo fotogleznu sērijā „Aromāts", kurā starp modeļiem var ieraudzīt gan šīgada LNT „Pelnrušķītes" titula ieguvēju Kristīni Teilāni, gan spilgto Latvijas top-modeli Māru Kampernovu, gan uzzināt lecekšu efekta noslēpumus, ir iespēja izbaudīt jaunās autora spēles ar pretpoliem - rafinēto un vulgāro, skaisto un šausmīgo, sentimentalitāti un kiču.
Sērijas koncepciju autors komentē: „Ņemot vērā, ka aiz jēdziena „aromāts" slēpjas pārāk daudz mīklu, uz kurām zinātne joprojām nespēj atbildēt (nav pat skaidrības, kā rodas aromāti - kā ogļūdeņraži parādās augos; kā no tiem izdalās ēteriskās eļļas), tieši ar daiļradi var mēģināt piekļūt pie tā būtības no citas puses. Jo vairāk, ka māksla un aromāts ir radi caur estētisko konceptu: smaržas elementārdaļiņām ir harmoniska un izsmalcināta sniegpārslām līdzīga struktūra, kas ideāli atbilst klasiskā skaistuma etaloniem!
Aromāti ietver sevī fundamentālus noslēpumus - tie izsvārsta pat pamatskolas zināšanas par to, ka Zeme ir vienīgā planēta mūsu saules sistēmā, uz kuras eksistē dzīvība, jo pārējās planētas nav optimālā attālumā no Saules. Bet šis apgalvojums iederas tikai cietā fiziskā ķermeņa kategorijās! No rupjā materiālisma pozīcijas reāls ir tikai tas, ko var pataustīt, apskatīt, nofiksēt. Taču nevar apstrīdēt tādu parādību eksistenci kā domas esamību, telepātiju, suģestiju vai zinātnei nezināmajās formās iekļautu dzīvi. Un, ja jebkurai dzīves formai jābūt ietvertai matērijā, tad jāmin fakts, ka arī smarža ir matērija.
Konstatēts, ka sarežģīti ogļūdeņražu sakopojumi svārstās ap zvaigznēm un vairākām planētām. Kāpēc gan apzinātā dzīvība nevar eksistēt, iekļauta šajā smalkajā matērijā, kas, izrādās, piepilda trešdaļu kosmosa? Jau 19. gs. profesors Jēgers atklāja, ka dzīves principa pamats ir nevis protoplazma, bet gan odorogēna (aromāta) matērija. Iznīcinot protoplazmu, tās aromāta substances nepazūd, bet gan pieņemas spēkā. Pēc Mahatmas K. Humi skaidrojumiem, odorogēns nav Dživa (sanskritā - dzīvība, dvēsele, Monāda), bet starpposms, kas to savieno ar cieto matēriju. T.i., aromāts – viens no smalkākajiem dvēseles auduma diegiem, kas ievijas esības cietajā matērijā. Līdz ar to teorija par kosmiskajiem aromātiskiem ogļūdeņražiem kā monādiskām struktūrām pasvītro ideju par Visumu, pilnu ar apzināto dzīvi, ietvertu smalkākajās materiālajās formās. Akadēmiķis G. Šipovs „Fizikālā vakuuma teorijā" uzskaita septiņus realitātes līmeņus – cietais ķermenis; šķidrums; gāze; plazma; vakuums; torsionu lauks; absolūtais „nekas". Balstoties uz šī pamatojuma, smaržu tās materiālajā smalkumā var droši pozicionēt kā vidu starp fizisko un garīgo, ceļa posmu no ķermeniskā uz cilvēka dvēseli.
Ko lai saka... Manas pārdomas par visu augstākminēto atspoguļojas šajā sērijā - kā redzat, diezgan lakoniski, bet kodolīgi!"
Ar autora darbiem ispējams iepazīties personālizstādē „Aizmirsto Sapņu Bode" Ģertrūdes ielā 110 no 11. līdz 21. jūnijam. Darba laiki – darba dienās no 17:00 – 20:00.
Papildus informācija: www.berzinsh.lv
