Līdz ar izstādes atklāšanu notiks arī grāmatas „100 Latvijas vēstures relikvijas" atvēršana. Grāmata ir vērtīgs papildinājums izstādei, jo satur daudz plašāku informāciju nekā izstādē rodamā - katras relikvijas attēlu papildina stāsts par tās tapšanu un likteni. Grāmata tapusi, pateicoties a/s „Latvijas Avīze" atbalstam un patiesai interesei par Latvijas vēsturi.
Izstāde Cēsīs būs atvērta līdz šā gada 24. septembrim. No 1. novembra „100 Latvijas vēstures relikvijas" būs skatāmas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pirmsākumi sakņojas Pirmās atmodas ideālos un uzstādījumos. Muzejs dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas muzejs. Vairāk kā 140 darbības gados muzejam vairākkārt mainīts nosaukums, taču nav mainījies tā pastāvēšanas galvenais mērķis - Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Šodien muzejs ir pasaulē lielākā Latvijas vēstures liecību krātuve, te tiek glabāti vairāk kā
1 miljons muzejisku priekšmetu - dažādu laikmetu vēstures apliecinājumu, kas atspoguļo Latvijas un latviešu vēsturi no pirmo cilvēku ienākšanas līdz mūsdienām.
Relikvija ir priekšmets, ar ko saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība. Izstāde „100 Latvijas vēstures relikvijas" ir muzeja veidots stāsts par Latvijas vēstures svarīgākajiem pieturas punktiem. Izstādē kā relikvijas iekļauti priekšmeti, kam ir neapšaubāma nozīme Latvijas vēsturē, kas svarīgi nacionālai un kultūrvēsturiskai identitātei, kas savā ziņā ir pirmie vai vienīgie. Relikvijas stāsts – vēstījums ir būtisks visai tautai vai emocionāli nozīmīgs konkrētam cilvēkam, ģimenei.
Izstāde ir mēģinājums ilustrēt Latvijas vēstures lappuses ar muzeja darbinieku savāktām, pētītām, saglabātām un saglābtām lietām. Ir priekšmeti, kuru stāsts ir skaidrs un precīzi saglabāts, un ir tādi, kuru gadsimtiem glabātie noslēpumi joprojām nav atminēti.
Daudzu priekšmetu vērtību nevar izmērīt ne ar vienu no zināmajām metodēm, jo kādās gan mērvienībās mērāms patriotisms, godīgums, drosme? Kā katra ģimene glabā savas vērtības, kuru cena izpaužas senču dzīvesstāstos, tā muzejs glabā lietas, kam nav praktiska pielietojuma, bet tās apliecina tradīcijas un apņēmību aizstāvēt savu identitāti un pašcieņu. Izstāde ir arī stāsts par muzeja darbinieku drosmi: savulaik vārda tiešā nozīmē tie riskējuši ar dzīvību, kad glāba un saglabāja naidīgām varām nevēlamus nacionālās identitātes pierādījumus, iemūrējot tos Rīgas pils sienās.
Bagātais mantojums, ko glabā muzejs, pieaug ik dienu. Arī šis laiks, kurā dzīvojam, rada un radīs jaunus simbolus. Tāpēc 100 relikviju saraksts nekad nebūs ne pilnīgs, ne noslēgts, ne gatavs.