Klāvs Veinbahs strādājis figurālajā tēlniecībā, darinājis portretus, medaļas.
2008. gadā savā mājas lapā mākslinieks pats sevi raksturojis šādi: „Es esmu Klāvs Veinbahs. Agrāk saucos Klāvs Kaksis. Tagad uz gleznām parakstos tā: Klāvs Veinbahs-Kaksis. Pa druskai gleznoju.
Es piedzimu sen, 1960. gada 3. martā, gleznotāja Jāņa Kakša un tēlnieces Alvīnes Veinbahas ģimenē. Mēs bijām trīs brāļi – Ģirts, Klāvs un Juris. Es – vidējais.
18 gadu vecumā sāku gleznot, zīmēt un citādi mākslot. 1991. gadā pabeidzu Latvijas Mākslas Akadēmijas tēlnieku nodaļu. Esmu Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Tēlnieku Centra biedrs.
Divreiz precējies, divreiz šķīries. Trīs bērni no divām sievām: Laura, Raitis un Krišjānis. Paldies sievām!
Vai mana māksla spēj mani uzturēt? Pagaidām biežāk es uzturu savu mākslu. Šī draudzene man ir dārga kā dzīve brīvā Latvijā (bez pāris simtiem mēnesī neiztikt). Esmu bijis zīmēšanas skolotājs, celtnieks, grāvracis, pastnieks, brīvais akmeņkalis, ielas portretzīmētājs, algots gleznotājs un maiznieks. Kad vien spēju, nestrādāju – gleznoju un citādi brīvi māksloju.
1998. gadā sarakstīju arī vienu grāmatiņu – „Krāsu pasaule", toreiz vēl strādāju par skolotāju.
Ko darīšu rīt – to nezinu, jo dzīve nedod to, ko vēlies, atņem to, kas tev ir, un dāvina to, ko neesi gaidījis. Šķirsim nākošo lappusi šai dīvainajā lugā!"
Laikam varam uzskatīt, ka izstāde „Pārdaugavas torņi" Pārdaugavā, Torņakalnā ir viena no šīm lappusēm.
Tuvāka informācija pa tālruni 67619934; 29451112 (Ruta Cimdiņa) vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv
Foto: Klāvs Veinbahs „Vakars pie upes" (2012). Publicitātes foto