Rīgā, kas ir viena no jūgendstila galvaspilsētām, pirmo reizi tiek plānota vērienīga 20. gadsimta sākuma modei veltīta izstāde. Jūgendstila periods attiecināms uz laika posmu no 1890. līdz 1914. gadam. Šis ir tā sauktais La Belle Époque periods, kad Eiropas sabiedrība nepazina lielus karus, revolūcijas un politiskus satricinājumus. Jaunās estētikas iespaidā, kas apvienoja mīlestību uz dabu un japānismam raksturīgo asimetrisko ornamentu, viduslaiku formas elementus ar tā saucamo trešā rokoko stilu, dzimst absolūti jauns un unikāls stils – jūgendstils, kas tā laika Krievijas impērijas bagātākajā tirdzniecības un rūpniecības centrā Rīgā atrada labvēlīgu attīstības vidi.
„Skaistā laikmeta" mode formējās Parīzē, 1900. gada Starptautiskās izstādes iespaidā. Tā cildināja sievieti, tās tievo, korsetē iejozto vidukli, garos, nārām līdzīgos matus un plūstošās, ilgu pilnās kustības.
Izstādē eksponēti 70 izcili jūgendstila perioda tērpi, kurus veidojuši tā laika ievērojamie modes nami – Worth, Doucet, Paguin, Drecoll, Rouff, Poiret, Babani, Fortuny u.c. Tērpi demonstrē Latvijas publikai lieliskus audumus, piegriezumu, mežģīnes, izšuvumus, aplikācijas.
Kā allaž izstādi papildina liels modes aksesuāru skaits no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas: vēdekļi, somiņas, apavi, lietussargi, cimdi, smaržu flakoni, juvelieru izstrādājumi un citi 19. un 20. gadsimta mijas sieviešu un vīriešu modes aksesuāri, kas uzskatāmi stāstīs par jūgendstila līnijas iespaidu uz šī perioda priekšmetu un modes pasauli, kas radīja tik ļoti daudz skaistuma.
Jūgendstila laikmeta vēsturiskās atmosfēras veidošanā ekspozīcijā piedalās arī lielformāta tā laika modes fotogrāfijas, gleznoti portreti, mēbeles, lampas un keramikas priekšmeti, kas harmoniski saskan ar šī elegantā un stilīgā perioda tērpiem.
Visi izstādes eksponāti rīdziniekiem un Latvijas galvaspilsētas viesiem būs absolūti jauni. Kaut arī kolekcijas īpašnieks atsevišķus tērpus ir eksponējis izstādēs Parīzē, Tokijā, Stambulā, Sidnejā, Santjago, Honkongā, Venēcijā, šāda mēroga izstāde ir savā ziņā pirmizrāde.
Aleksandrs Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.
Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām 4 valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.
Aleksandrs Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu „Vogue" un „Harper's Bazzar"" krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls „Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas". No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija „Aleksandra Vasiļjeva interjeri".
Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni „Mecenāts" un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas „Tobab" prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis A. Vasiļjevu kā „2010. gada modes leģendu" par nopelniem modes vēstures jomā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Skārņu ielā 10/20, darba laiks: katru dienu 11.00–17.00, kase 11.00–16.45. trešdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45, pirmdienās slēgts.
Biļešu cenas: pieaugušie: LVL 3,00, skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50.
Foto: Nezināmās dāmas portrets. Bez datējuma. Publicitātes foto
