Īsa anotācija:
Pirmā grāmata "Ziemeļblāzma"
Kad pazūd Liras draugs Rodžers, meitene un viņas dēmons Panteleimons nolemj zēnu atrast. Meklējumu rezultātā abi drosminieki nonāk ziemeļu nemīlīgajā krāšņumā, kur pār ledu valda bruņoti lāči, caur sasalušām debesīm lido raganu karalienes un kur zinātnieku grupa veic eksperimentus, kas ir pārāk bīstami, lai par tiem runātu. Lira uzvar bailes, bet meitenei ir jāsastopas ar ko vēl bīstamāku... šī tikšanās var aizvest pat aiz ziemeļblāzmas...
Otrā grāmata "Brīnumnazis”
Vilam ir divpadsmit gadu, un zēns ir cieši apņēmies izzināt patiesību par tēva pazušanu. Viņš nokļūst citā pasaulē, kur atrod sev sabiedroto – savādu, mežonīgu meiteni vārdā Lira. Tāpat kā Vilam, Lirai ir sava misija, ko viņa cenšas izpildīt par katru cenu. Bērniem uzrodas neaizstājams palīgs – latviešu raganu karaliene Ruta Skadi.
Čitagaces pasaule ir dīvaina un satraucoša vieta. Ielās cēlā gaitā pārvietojas nāvējoši Rēgi, kas barojas ar dvēselēm, bet augstu debesīs skan tāli eņģeļu spārnu švīksti. Noslēpumainajā Torre degli Angeli slēpjas Čitagaces dārgākais noslēpums – priekšmets, ko vēlēdamies iegūt, ne vienas vien pasaules cilvēki gatavi nogalināt…
Trešā grāmata "Dzintara tālskatis"
Vils ir brīnumnaža nesējs. Tagad viņa uzdevums ir eņģeļu pavadībā šo spēcīgo, bīstamo ieroci nogādāt lordam Ezrielam – tā pavēlējis Vila mirstošais tēvs. Vienīgi ar Liras palīdzību zēns var izprast neskaitāmās mahinācijas un intrigas, kas viņu vajā. Divas milzu varas no daudzām pasaulēm gatavojas karam, un Vilam ir jāatrod Lira, lai kopā dotos liktenīgā ceļojumā…
Recenzija:
Filips Pulmans ir gana populārs Lielbritānijā un pasaulē. Viņa grāmatas daudz neatpaliek no Dž. K. Roulingas „Harija Potera”. Ar Hariju Poteru šai triloģijai ir diezgan daudz sakara, gan tāpēc, ka abas grāmatas ir tik ļoti populārā bērnu fantastikas žanra bestselleri (latviešu valodnieki iesaka šo vārdu aizstāt ar latviskāku - dižpārdoklis), gan ar to, ka abas grāmatas izpelnījušās negatīvu reakciju no kristiešu organizāciju puses. Ap „Tumšajām matērijām” sacēlās pamatīga ažiotāža pēc tam, kad 2007. gada nogalē tika ekranizēta filma „Zelta kompass”, kas veidota pēc rakstnieka grāmatām. Kas tad garīgās pasaules sargiem nebija pa prātam?
Pirmkārt jau sarosījās ASV „Katoļu līga”, kas aicināja boikotēt filmu un grāmatas, jo tās sludinot ateismu. Šī organizācija uzstājās visu pasaules katoļu vārdā, kaut gan tas būtu jādara katoļu baznīcas galvai pāvestam, kurš šo pasākumu nemaz nekomentē. Daudziem pietika ar faktu, ka rakstnieks esot ateists, lai pasludinātu viņa darba augļus par neēdamiem. Kamēr pirmie visdrīzāk nemaz neizlasīja grāmatas un nenoskatījās filmu, jo tiem jau tāpat bija skaidrs, kuri ir labie un kuri ļaunie, citi satraucās par „Tumšo matēriju” nepārprotami antireliģisko zemtekstu. Visa šī jezga, protams, gribi, negribi, aicina noskaidrot, kas tad aiz tā visa slēpjas.
Grāmatas patiešām ir vērstas pret reliģiju, bet rakstnieks neliek vienādības zīmi starp personīgo ticību un organizēto reliģiju kā institūciju. Ticība un baznīca Pulmanam nav viens un tas pats. Šī nianse ir ļoti svarīga un būtu labi, ja grāmatu dedzinātāji tai pievērstu uzmanību.
Jā, grāmata vēršas pret organizēto reliģiju kā ļaunumu, jā, Pulmans atzīst, ka ir ateists, bet grāmatas nesludina kaut ko amorālu vai noliedz ētikas normas. Rakstnieks nejūsmo par tumsas spēkiem un neslavina ļaunumu. Patiesībā draudzība, mīlestība, humānisms, tās visas ir vērtības Pulmana darbos un viņš būtība aizstāv visas pamatvērtības, kas sastopamas visās reliģijās!
Tomēr rakstnieks ir daudz reālāks un grāmata nav tikai par labo un ļauno paviršā ikdienas izpratnē. Eksistē arī citi toņi nevis tikai melnais un baltais. Grāmatas varoņi cīnās par izvēles brīvību un iestājas pret tumsonīgo organizāciju - baznīcu, kurai ir vēlme kontrolēt visu sabiedrību. Reliģiskās organizācijas, cilvēku veidotas institūcijas, kas pretendē uz patiesības sargu lomu, pret to ir rakstnieks. Pulmans neaizstāv ļaunumu, bet ir pret hierarhiju, kas ar patiesības vārdu uz lūpām nodibina tirānisku varas aparātu.
Neskatoties uz to konservatīvākajai kristiešu daļai svarīgāk laikam ir, lai viss norisinātos dogmatiskas sistēmas ietvaros. Formālais kļūst svarīgāks par rīcību, rituāli dominē pār praktisku morāli. Šķiet, uzbrukumi simbolikai, kas reprezentē reliģiju, ir svarīgāki par kopējām vērtībām un interpretācijas nav atļautas. Atliek secināt, ka ne velti rakstnieks pievēršas šai tēmai.
Manuprāt, grāmata ir tikai grāmata un katrs lasītājs tajā saskatīs kaut ko citu, diez vai pastāv kaut kāds viens pareizais lasījums. Kā intervijās saka pats rakstnieks, tad grāmata, kas sprediķo vienu patiesību nav laba grāmata. Bērni nav idioti, kam var ar karoti iebarot vēlamās idejas, līdz tām jānonāk pašiem, domājot līdzi. Un šī grāmata liek bērniem gan fantazēt, gan padomāt par jautājumiem, kas ir svarīgi jebkuram cilvēkam.
Nebeidzamās diskusijas, manuprāt, nekad neapstāsies, vienmēr taču ir bijušas reliģiskas organizācijas, kas grib būt cenzoru lomā un noteikt, ko cilvēkiem klausīties, skatīties, kā domāt. Nekas jauns. Lai nu paliek...
Ne jau tikai par reliģiju ir šis stāsts, jo pāri visam tā ir elpu aizraujoša fantāzijas pasaule un smalkas rotaļas ar zemtekstiem, kuriem, kā jau manījāt, ir liela nozīme. Grāmatas noteikti ir daudz iespaidīgākas par filmu, jo ļauj bērnu fantāzijai darboties, kamēr attēls piedāvā tikai vienu - režisora versiju.
Gatavojaties pamatīgai lasīšanai, jo grāmatas ir apjomīgas, bet šādas literatūras cienītājiem tas droši vien nemaz nav šķērslis, drīzāk ieguvums. Grāmata gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo tās teksts ir lasāms dažādos līmeņos, tas atkarīgs no lasītāja. Gudra un izklaidējoša grāmata.
Izdevējs: Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2007
Mājas lapa: www.zvaigzne.lv
