Kristīne un Doroteja ir ieplānojušas pavadīt atvaļinājumu Nordernejas salā, kur abu draudzenei Marlēnei pieder neliela pansija. Draudzenēm ir lieli plāni – kopīgiem spēkiem palīdzēt Marlēnei atjaunot un izremontēt restorānu un sarīkot neaizmirstamus tā atklāšanas svētkus. Brauciena priekšvakarā izrādās, ka dāmām pievienosies arī Kristīnes papus Heincs – ietiepīgs, konservatīvs un aktīvs septiņdesmitgadnieks. Kristīne ir izmisumā, jo četrdesmit piecu gadu "pazīšanās" ar mīļo papu rosina aizdomas, ka atvaļinājums izvērtīsies pavisam citāds, nekā plānots. Un tiešām – viņi vēl nav devušies ceļā, kad Heincs sāk pārbaudīt meitas pacietību... vismaz tā šķiet pašai Kristīnei. Viņas draudzenēm gan Heincs šķiet ļoti jauks, kaut arī viņš jau pirmajā dienā sāk komandēt remontniekus, koķetēt ar dāmām, stāstīt brīnumjaukas senas pasakas mazām meitenītēm un visam pa vidu atrod laiku, lai pieskatītu savu jau sen pilngadīgo meitu.
Taču īstā jautrība sākas, kad Doroteja atrod kopīgu valodu ar arhitektu Nilsu (hmm, un ja nu tevi atrod līcī sagrieztu gabalos? – prāto Heincs), Kristīnei uzmanību izrāda glītais svešinieks Johans (cilvēki ar brūnām acīm ir blēži! – atgādina Heincs), bet vietējā salas laikraksta žurnālists Gizberts fon Maiers (lūk, šis gan ir jauks puisis! – iesaka Heincs) pansijas viesiem uztic kādu noslēpumu: salā ieradies laulību afērists, kurš specializējies uz bagātām dāmām pilnbriedā!
Protams, cilvēku pazinējs Heincs uzreiz zina, kurš ir vainīgais, un mēģina paglābt meitu, Kristīne savukārt mēģina glābties no papus, Marlēne mēģina saglābt iekavējušos remontdarbus, bet pārējie... Šis atvaļinājums būs neaizmirstams!
No vācu valodas tulkojusi Inese Miesniece.