"Spīķeri" piedāvā segt "runājošo akmeņu" izdevumus to izstādīšanai Dziesmu svētku laikā

Šādu piedāvājumu uzņēmums izsaka, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par līdzekļu trūkumu projekta izstādīšanai.

"Spīķeru" pārstāvis Uldis Dinne atzina, ka Dziesmu svētki būtu īstais laiks "runājošo akmeņu" atdzīvināšanai.

"Deviņi runājošie akmeņi ir briljants, tie ir veiksmīgākā Latvijas vizītkarte, un tie radījuši spēcīgu pozitīvu iespaidu ārvalstīs. Turklāt tie ir arī Ērika Stendzenieka un Ingurda Lazdiņa meistardarbs, ko nedrīkst glabāt noliktavā. Kopš "runājošo akmeņu" izrādīšanas būs pagājuši trīs gadi, taču Latvijas iedzīvotāji tos vēl nav redzējuši," uzsvēra Dinne.

Rīgas dome, analizējot spīķeru kvartāla nākotnes attīstības vīziju, ir vairākkārt atzinusi par atbilstošu vietu ekspozīcijas "runājošie akmeņi" izvietošanai spīķeru teritorijā kopā ar ekoloģisko zaļo tirgu.

Spīķeru kvartāls ir plānots kā visiem pieejama jauna kultūras novietne, kas savienos Daugavu ar Vecrīgu. Paredzēts, ka kvartālā varētu atrasties vienīgā Baltijā Gastronomijas koledža, zaļais tirgus, mākslas izstāžu zāles, jauniešu mākslas centrs, muzeji un laikmetīgās mākslas institūcijas.

Jau ziņoja, ka tiek apsvērta iespēja festivālam "Pārsteidzošā Latvija" Francijā sarūpētos deviņus "runājošos akmeņus" šovasar Dziesmu svētku laikā izstādīt Doma laukumā.

Tomēr šīs ieceres realizēšanai, pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) teiktā, būtu nepieciešami 100 000 latu.

Lieli finanšu līdzekļi nepieciešami, lai akmeņi sāktu runāt latviski, jo festivālā "Pārsteidzošā Latvija" tie runāja franciski. Kultūras ministrijas rīcībā šādas naudas nav, atzina ministre. Vienlaikus Demakova norādīja, ka viņa bieži tiekoties ar uzņēmējiem un varbūt nepieciešamos līdzekļus izdošoties piesaistīt no šīs vides.

"Runājošo akmeņu" izrādīšanai veiksmīgs laiks būtu tieši šī vasara, kad uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā ieradīsies liels skaits cilvēku, uzskata Demakova.

"Runājošie akmeņi", kuriem joprojām nav rasta jauna mājvieta kādā tūristu iecienītā pašvaldībā, kopā ar informatīvo kiosku tiek glabāti noliktavā Rīgā, Katlakalna ielā 11c, kas valsts budžetam izmaksā 150 latus mēnesī.

Patlaban tehnisko izpildītāju prasītā samaksa par "runājošo akmeņu" adaptāciju latviskai videi ir vairāk nekā 100 000 latu.

Ministru kabinetā iesniegtā informācija liecina, ka Francijā parādītajam projektam "Māja", kurā ietilpa arī deviņi "runājošie akmeņi", 2004.gadā no valsts budžeta tika atvēlēti 485 000 latu, tagad projekta tehniskā aprīkojuma un elementu kopējā vērtība tiek lēsta vien 109 332 latu apmērā. Lai "runājošos akmeņus" atkal varētu demonstrēt kādā pasākumā, tehnikas atjaunošanai nepieciešami vēl 6853 lati.

Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras veiktajiem aprēķiniem, turpmākās projekta "Māja" provizoriskās realizācijas izmaksas desmit dienām būtu 80 060 lati. Par projekta gaitā izgatavoto videofilmu tulkošanu ir nepieciešama papildu vienošanās ar videofilmu izgatavotājiem.

"Runājošie akmeņi" bija Latvijas vērienīgākā festivāla ārvalstīs - "Pārsteidzošā Latvija" - centrālais pasākums. Ekspozīcija ar interaktīviem stāstiem kalpoja kā Latvijas ceļojoša izstāde Parīzes, Strasbūras, Bordo un Lionas pilsētu centrālajos laukumos.

Objekts "runājošie akmeņi" ir dažāda lieluma Latvijas laukakmeņi, kam piemīt spēja runāt un dziedāt. Katrs no runājošajiem akmeņiem prezentē konkrētu tēmu, kas atklāj Latvijas cilvēkus un valsti.