Ņemot vērā pagājušā gada liepājnieku lielo atsaucību, arī šogad augusta pēdējās sestdienas vakarā Liepāja pievienosies Baltijas jūras valstu Senās uguns nakts akcijai, un jūras krastā tajā piedalīties varēs ikviens liepājnieks un pilsētas viesis.
Arī šogad būs ugunskuri, dziesmas, tautas dejas un īpaša uguns skulptūra Ugunspuķe, kuras autors ir mākslinieks Zigmunds Vilnis, bet atšķirībā no iepriekšējā gada tā būs kinētiska jeb kustīga.
Liepājnieki pievienosies Baltijas jūras tautu kopīgi teiktajiem vārdiem: „Dedz, Senā uguns, dedz! Dedz par tīrāku Baltijas jūru. Dedz par tās piekrastes valstīm, pilsētām, ciemiem, salām un ļaudīm. Dedz par Baltijas jūras kultūras pagātnes un nākotnes bagātību. Dedz par vēsturisku vienotību un atbildību par Baltijas jūras nākotni!"
Mūsu senči Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši jau vairākus gadu tūkstošus, bieži viņi kūra ugunskurus, lai dotu ziņu saviem kaimiņiem un jūras braucējiem. Lai atcerētos senās ugunis, katru gadu augusta pēdējā sestdienā daudzi tūkstoši cilvēku sapulcējas ap visu Baltijas jūru, lai svinētu Senās uguns nakti.
Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautu vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tā ir zīme, ka mēs gribam rūpēties par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
Ugunskuri ap Baltijas jūras piekrasti iezīmēs to dalībnieku apņemšanos rūpēties par jūru, kas vieno cilvēkus, pilsētas un valstis, par tās vides kvalitāti, par dabas resursu saglabāšanu savai un nākamajām paaudzēm.
Līdz šodienai Senās uguns mājaslapā www.muinastuled.ee pieteiktas 57 ugunskuru vietas un 10 100 dalībnieki.
Foto: Senās uguns nakts akcija Liepājā 2011.gada 27.augustā. Foto (c) Andris Gertsons