Velga Krile (1945–1991) latviešu dzejas daudzbalsībai savu balsi pievienojusi 20. gadsimta 60. gados, uzrunājot lasītājus trauksmainā, spilgti tēlainā un ritmiski suģestējošā veidā. Velga Krile rakstīja daudz – teju ik gadu pa krājumam, taču ceļš līdz izdotai grāmatai bija sarežģīts un birokrātiski grūti caurbrienams; dzejnieces dzīves laikā klajā nākuši septiņi dzejas krājumi. Lielo melu laikmeta izskaņā Velgu Krili piemeklēja slimība; 1991. gada augustā, nesagaidījusi atmodas laika nestās pārmaiņas, dzejniece savās dzimtas mājās Valkā izdarīja pašnāvību.
Velga Krile savus dzīves laikā neizdotos manuskriptus un daudzās lugas atstājusi savas māsas aprūpē. Antras Kriles sakārtojumā iznākuši vairāki Velgas dzejas un lugu krājumi, kā arī dzejas izlases „Skrien sarkans jaguārs" (2005) un „Ugunspuķe aizmirstība" (2008). Šajos vākos, arīdzan Antras Kriles izvēlētajā veidolā, lasītāju sastop jauns manuskripts „Kā mirdzošas būtnes" – visticamāk, pēdējais līdz šim grāmatās nepublicētu darbu izdevums; dzejnieces balss tajā izskan pārsteidzoši mūsdienīgās tēmās un ne ar vienu citu nesajaucamā intensitātē.
Grāmatas redaktore un pēcvārda autore ir dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode. Krājums izdots ar Valkas novada domes, Gundegas Miglones, Māras Valteres un Kristapa Priednieka atbalstu.